Apskatījos komentārus: „veerotaajs, 20.01.2009 11:30 nafig vispar to kulturu .. est vairs nav ko vini tur kulturai miljonus dod - tur augsa visi laikam jau ar pakaljam domaa”; „Romas imperātors, 20.01.2009 11:41 "100 gramus kultūras"- nu tas jau īstais raidijums, ko skatīties, ha ha! :)) Id-ioti, vai tiešām šitie intelihenti nesaprot, ka pašlaik na-fig tāds fonds nevienam nav vajadzīgs???”; „Aita, 20.01.2009 11:29 Liekēži, valst budzetā nav naudas, ko prasi !!!”
Mēdz teikt, ka Delfu komentārus nevajag ņemt vērā. Es gan domāju, ka tomēr vajag, jo komentē dzīvi cilvēki, mūsu kolēģi, draugi, radinieki, kaimiņi. Šie komentāri atspoguļo to, kā domā liela daļa mūsu sabiedrības. Apskatieties kaut vai citos interneta portālos vai avīzēs, kādā secībā parasti ir sarindotas ziņas: aktualitāte; politika; ekonomika; ārzemēs; sports; auto/īpašums; kultūra. Jā, pārsvarā kultūras ziņas vienmēr bijušas pašā apakšā, beigās – pie mazsvarīgākās informācijas.
Kādēļ tā? Vai patiešām kultūra ir mazsvarīgākā nozare? Vai patiešām kultūras nozares darboņi ir liekēži, kuri sēž uz darbaļaužu pleciem?
Šobrīd slēdz slimnīcas, samazina algas policistiem un ugunsdzēsējiem. Solās uz ielas izlikt tūkstošiem ģimeņu, kurās tēti ir palikuši bez darba. Politiķi meklē īstermiņa risinājumus, kā apklusināt neapmierinātos. Tādēļ „nevajadzīgākajai nozarei” (darba ļaudis neiebildīs) samazina līdzekļus divas reizes vairāk nekā citām nozarēm, tādējādi visu nozari pakļaujot iznīcībai.
Tomēr jāatzīst, ka šī krīze radījusi augsni dažādām pārdomām. Piemēram, man, kā kultūras nozares pārstāvim, ir īstais laiks izvērtēt – kādēļ kultūras ziņas avīzēs vienmēr ir pašās beigās, portālos – vai nu apakšā vai vispār nav. Kādēļ kultūra ir tik neaktuāla? Man pašam jāizvērtē, kādēļ liela daļa sabiedrības uzskata, ka „Gaismas pils” un „Koncertzāles” projekti šobrīd nešķiet vajadzīgi? Man pašam jāizvērtē, kādēļ liela daļa sabiedrības uzskata, ka esmu liekēdis?
Varu apvainoties un „visus pārējos” uzskatīt par tumsoņām. Vienīgi, ar savu apvainošanos es vēl vairāk vairošu sabiedrības šķelšanos. Jā, iespējams, tieši sabiedrības šķelšana ir dažu kungu mērķis.
Mēs, „kultūras nozares” cilvēki, esam bijuši pārāk bezzobaini, vai arī pārāk kūtri.
Politiskā krīze pāries, tai nebūs sevišķi paliekošas negatīvas sekas. Ekonomiskā, finansiālā krīze ar laiku arī atrisināsies, gan jau iemācīsimies ražot un gadu laikā atmaksāsim parādus.
Bet, ja mēs tagad pazaudēsim paši sevi un savu identitāti, ja pazaudēsim to, kas mūs paceļ pāri citām tautām pasaulē, mēs neatgriezeniski zudīsim. Mēs vairs nespēsim atbildēt uz jautājumu: „Kas es esmu?” Un tad vairs nebūs bijusi jēga tam, ka atrisināta politiskā, ekonomiskā vai finansiālā krīze.
Mēs pārdzīvosim jebkādu bankrotu tikai tad, ja mēs nepiedzīvosim tautas dvēseles bankrotu.
Godātie kultūras nozares darbinieki! Jūs esat atbildīgi par mūsu tautas dvēseles dzīvotspēju.