LNB atklāta futūrismam veltīta izstāde “Pāršķelt tumsu!”

Par futūrisma kustības aizsākumu tiek uzskatīts 1909. gads, kad itāliešu dzejnieks Filipo Tommazo Marineti franču laikrakstā Le Figaro 20. februāra numurā publicēja „Futūrisma manifestu”.  Futūrisms aptvēra visas mākslas formas, sākot no glezniecības, skulptūras, literatūras, atrada iespēju izpausties arī dejā, fotogrāfijā, jaunajā kino mākslā, modē un pat gastronomijā. “Futūrismam piemīt agresivitāte, tradīciju un pagātnes (īpaši politiskās un mākslinieciskās) noliegšana, tieksme aplūkot cilvēkus, parādības un procesus ārpus konteksta. Tā interešu objekti un ideāli ir ātrums, enerģija, kustība, urbanizācija, industriālā pilsēta, mašīna, tam raksturīgs intensīvs nacionālisms. Futūristus fascinē cilvēka tehnoloģiskais triumfs pār dabu.  Šo mākslas virzienu lieliski raksturojis izcilais krievu filozofs Nikolajs Berdjajevs: „Kur meklējami mākslas futūristisko noskaņu un futūristisko strāvojumu pirmsākumi? Kas noticis pasaulē? Kāds esības fakts radījis jaunu dzīves izjūtu? Ir bijis kāds liktenīgs brīdis cilvēces vēsturē, kad sāka sairt dzīves kristāliskums un dzīves līdzsvarotība. Bezgalīgi paātrinājās temps, un šī kustības paātrinājuma saceltais virpulis sagrāba, ierāva cilvēku un cilvēka daiļradi…Futūristi apdzied mašīnas skaistumu, apjūsmo tās radīto troksni, smeļas iedvesmu tās kustībā. Motora valdzinājums viņiem ir aizstājis sievietes ķermeņa vai zieda valdzinājumu. Viņi ir mašīnas un tās radīto jauno sajūtu varā. Elektrības brīnumi viņiem ir aizstājuši dievišķi skaistās dabas brīnumus.” Izstādē redzami nozīmīgākie izdevumi par futūrismu, kas glabājas LNB krājumā, kā arī pēc itāļu futūrista Fortunato Depēro oriģināldarbiem izgatavotas apģērbu kopijas. Šos materiālus mums laipni atvēlējusi Itālijas vēstniecības Rīgā darbiniece un vieslektore Marija Rita Lupi (Maria Rita Lupi). Datorekrānā skatāma futūristu darbu prezentācija un ir iespēja paklausīties futūristisko mūziku,” atklāj izstādes veidotājas Astra Šmite un Inta Dubovska.