Zinātniskie lasījumi tiek organizēti, lai dalītos jaunākajos pētījumos par Jāzepu Grosvaldu, viņa daiļradi, mantojumu un laikabiedriem, iekļaujot arī pētniecisko darbu izstādes “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920 sagatavošanā. Pasākums sniegs padziļinātu ieskatu Grosvalda mākslas un biogrāfijas aspektos, pievēršoties gan daiļrades savdabībai, gan mākslinieka publiskajam tēlam un darbībai, gan laikmeta kultūras un vēsturiskajam kontekstam, gan Grosvalda kolekciju veidošanai un nozīmīgumam, kā arī mantojuma interpretācijām.
Konferences pirmajā sesijā, kas veltīta Jāzepam Grosvaldam kā māksliniekam, Eduards Kļaviņš piedāvās Grosvalda mākslas individuālās specifikas interpretāciju, izmantojot harmonijas / disharmonijas jēdziena attiecinājumu uz autora darbu formveides un ikonogrāfiskā satura analīzi. Aija Brasliņa aplūkos Grosvalda dendijismu flanērisma fenomena izpētes kontekstā, savukārt Ginta Gerharde-Upeniece vērtēs brāļu Jāzepa un Oļģerda Grosvaldu pieredzi Parīzes mākslas dzīves norisēs un paustās teorētiskās atziņas par mākslu un aktuālajiem notikumiem.
Otrā sekcija pievērsīsies Grosvalda daiļradē nozīmīgajai Austrumu tēmai. Edgara Engīzera priekšlasījums veltīts mākslinieka Austrumu ceļojumā aiz skiču un piezīmju kadrējuma palikušajam, bet Ieva Kalnača plašāk iepazīstinās ar Grosvalda Austrumu ciklu un tā interpretācijām.
Trešajā sesijā Mantojums Aija Zandersone pastāstīs par Grosvalda kolekcijas veidošanās vēsturi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Kurators Dans Spēgels (Dan Spegel) raksturos Vermlandes muzejā Zviedrijā esošo Grosvalda darbu kolekciju, savukārt kuratore Fifija Mirstrēma (Fiffi Myrström) vēstīs par mākslas pieredzes un izpratnes perspektīvām, ko paver šī muzeja krājums.
Pēdējās lasījumu sekcijas uzmanības centrā būs Jāzepa Grosvalda ģimene, laikabiedri un laikmets. Iveta Šķiņķe sniegs ieskatu Grosvaldu ģimenes diplomātiskajā darbībā, akcentējot tās nozīmi ārlietu dienestā. Eva Eglāja-Kristsone izcels autobiogrāfisko liecību lomu sieviešu vēstures tīklojumu kartēšanā, analizējot Grosvaldu dzimtas sieviešu atstātos arhīva materiālus. Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas pāršķirstījusi Kristīne Želve, kura referātā izgaismos tajās iekļautos sieviešu stāstus.
Zinātniskos lasījumus aicināti apmeklēt ne tikai jomas speciālisti – mākslas zinātnieki, bet arī ikviens interesents, kurš vēlas padziļināti iepazīt Jāzepa Grosvalda personību un daiļradi.
Dalība pasākumā ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots (70 sēdvietas).
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Lūgums muzejā ierasties 30–20 minūtes pirms pasākuma sākuma.