Maksājam dārgi. Svarīgi, lai nemaksājam velti

Ir svarīgi saprast, kādēļ tas notika, un ir svarīgi mācīties no savām kļūdām. Gudrais mācās no citu kļūdām, bet šajā gadījumā mums jāmācās no savējām. Latvijas sabiedrība pašlaik maksā ļoti augstu cenu, bet svarīgi, lai tā netiktu maksāta par velti. Lai saprastu mūsu kļūdu cenu, atliek atgādināt, ka ASV Lielās depresijas laikā 1932.gadā bezdarbs sasniedza 23,6 procentus, bet Latvijā šis skaitlis tuvojas 20 procentiem. Krīze Latvijā beigsies. Tas notiks agrāk vai vēlāk, tomēr jau tagad sabiedrībai ir jāmaina domāšanas veids un dzīves uztvere. Mums ir drosmīgi jāstājas pretī šodienas izaicinājumiem un jākļūst gudrākiem. Un šoreiz runa nav tikai par politiķiem, bet par sabiedrību kopumā. **Cilvēkiem ir jāveido uzkrājumi**. Reiz lasīju, ka Šveicē par uzkrājumiem mēdzot runājot tikai tad, ja bankas kontā ir vismaz 150 tūkstoši franku. Protams, lielākajai daļai mūsu sabiedrības šādas naudas nav un tik drīz arī nebūs, tomēr vajadzētu saprast, ka nepieciešams veidot uzkrājumus. Jā, šodien daudziem naudas pietiek tikai pamatvajadzību apmierināšanai, bet beigsies krīze un nauda būs. Svarīgi, lai pēckrīzes periodā mēs katrs kādu daļu no saviem ienākumiem noguldītu bankā. Ja vairums no mums tā būtu darījuši laikposmā no 2003.gada līdz 2008.gadam, tad šodien krīze Latvijā nebūtu tik smaga un daudzi nebūtu bez iztikas līdzekļiem.**Nauda ir jātērē saprātīgi**. Ekonomikas augšupejas laikā cilvēki savu naudu tērēja neapdomīgi un visbiežāk domāja īstermiņā. Vēl sliktāk ir tas, ka cilvēki tērēja nevis savu, bet gan aizņemtos finanšu līdzekļus, turklāt darīja to neapdomīgi. Piemēram, nav grūti izprast cilvēka vēlmi braukt labā mašīnā, bet to var darīt tikai tad, ja var atļauties. Nejauši dzirdēju kādu sarunu, kurā cilvēks teica, ka viss ir tik slikti, valdība slikta un ģimenē esot atgriezusies 90.gadu ēdienkarte – kartupeļi no rīta un vakarā. Sarunas beigās gan tika piebilsts: „Nu jā, bet man ir jauna mašīna, kuru negribas mainīt.” Ieguldīt naudu automašīnā lielākoties ir ļoti neizdevīgi, jo tajā cilvēks pavada samērā maz laika un auto vērtība ar katru nobraukto kilometru krīt. Arī apkope prasa papildus līdzekļus, tomēr tas neatturēja cilvēkus aizņemties un iegādāties jaunus un dārgus auto. Šodien, kad ienākumi daudziem ir sarukuši, joprojām nākas maksāt kredītu par mašīnu, bet naudas pirmās nepieciešamības precēm atliek daudz mazāk. Rietumeiropā vidusšķiras cilvēki braukā mazās, nebūt ne jaunās, bet ekonomiskās mašīnās. Automašīnu iegāde ir tikai viens piemērs, kas simbolizē nesaprātīgo naudas (ļoti bieži bankas – svešas naudas) tērēšanu. Daudz gudrāk ir uzsākt mikro biznesu vai ieguldīt brīvos līdzekļus izglītībā nevis jaunā auto vai dārgā mobilajā telefonā.**Pilsoniskajai sabiedrībai ir jākļūst aktīvākai**. Cilvēkiem aktīvi ir jāpiedalās politiskajos procesos. Kā spilgtāko piemēru var minēt dalību vēlēšanās. Jāpiekrīt Alvim Hermanim, ka tikai tad, kad cilvēki sapratīs likumsakarību starp savu izvēli vēlēšanu dienā un dzīves līmeni, tikai tad mēs varēsim runāt par valsts attīstību. Kāds varbūt teiks, ka viena balss jau neko neizšķir. Nav taisnība, katra balss ir vērtība un var nozīmēt ļoti daudz. 2000.gadā ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētāju no zaudētāja šķīra 537 balsis... Ir aktīvi jāizsaka savs viedoklis par lietām un nedrīkst ļaut politiķiem rīkoties bezatbildīgi. Ja cilvēki būs politiski aktīvāki, arī viņu dzīves līmenis uzlabosies, jo uzlabosies politiķu darbs un tā kvalitāte.**Strādāt, strādāt un strādāt**. Lai atmaksātu aizdevumu un sasniegtu attīstīto valstu līmeni, mums būs jāstrādā daudz vairāk. Pirms kāda laika Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus teica, ka viņš atbalstītu darba nedēļas pagarināšanu. Lai arī pirmajā mirklī tā varētu šķist nepareiza doma, patiesībā tā ir laba. Katra brīvā diena, ko svinam vai atzīmējam, nes zaudējumus mūsu ekonomikai. Protams, atpūsties ir jauki, bet lai atpūstos labi, ir daudz jāstrādā. Latvijā cilvēki strādā relatīvi maz. Nevēlos to attiecināt uz visiem, bet tomēr uz zināmu sabiedrības daļu gan. Piemēram, pasaules lielākajā ekonomikā ASV cilvēki gan privātajā, gan valsts darbā ļoti bieži strādā vairāk kā astoņas stundas dienā. Lielbritānijā konkurence banku nozarē ir tik liela, ka baņķieri neiet pusdienās, bet šajā laikā turpina darbu. Saprotu, ka manis teiktais varētu būt nepopulāri, bet mums vajadzēs strādāt vairāk un labāk, ja vēlēsimies sasniegt augstāku dzīves līmeni.Ja mēs ņemsim vērā savas kļūdas, kuras tika pieļautas, tad šī krīze nebūs veltīga. Iepriekš rakstītais ir tikai maza daļa no tā, kurā virzienā, manuprāt, būtu jāveido jaunā domāšana. Varētu minēt vēl simts citus piemērus, kuri nebūtu mazāk svarīgi par četriem augstāk minētajiem. Bet mums visiem ir jādzīvo gudrāk, ņemot vērā mūsu iespējas. Tikai tad mēs varēsim dzīvot labāk un sasniegt augstu dzīves līmeni. Un tad šī krīze nebūs bijusi veltīga.