Māmiņu un tētiņu algas nav cērpamas

Taču paredzama un uzticama sociālās drošības sistēma ir pašsaprotama tajā «Eiropas sociālajā modelī», uz kuru, gan vairāk vārdos, esam virzījušies. Latvijas demogrāfiju uzlabojošo instrumentu iznīcināšana atstās grūti prognozējamas (lai neteiktu - katastrofālas) sekas nākamajām paaudzēm. Iespējams, ka glābjot Latvijas finanšu sistēmu, mēs pazaudēsim cilvēkus un ģimenes. Un tāpēc es uzskatu, ka finanšu ministra izteikums šobrīd ir ne vien nicinošs pret topošajiem tēviem, bet arī pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu.Kā Latvijas pilsonim un nodokļu maksātājam man ir tiesības redzēt, kā nodokļi tiek tērēti. Kādā kvalitātē ir Rīgas ielas, kā pašvaldības tiek galā ar atkritumiem, cik pieejams ir sabiedriskais transports un bērnudārzi, cik aprūpētas ir skolas un pansionāti. Un arī – kāda stimulu sistēma ir pieejama tiem jaunajiem cilvēkiem, kas plāno kļūt par vecākiem. Visur tiek runāts – Latvijā ir katastrofāla demogrāfiskā situācija, mūsu prioritāte ir cilvēks, jāatbalsta ģimenes. Bet tā nav tikai teorija. Katra ģimene rēķinās un plāno savu budžetu atbilstoši tam, cik vecāki nopelna, cik ir ietaupījuši, un ko valsts sola pabalstu formā. Nepietiek ar to, ka valsts nav saprātīgi plānojusi savus tēriņus iepriekšējos gados, un tagad cilvēkiem no tā ir jācieš. Esam nonākuši tik tālu, ka tiek plānots cirpt arī tās lietas, kas klasificējamas kā investīcijas cilvēkos un nākotnē.Vecāku pabalstu samazināšana ir ne tikai destabilizējošs faktors ģimenes budžetā, bet arī sūta ļoti sliktu signālu par uzticību valsts politikai. Kā gan cilvēki var racionāli plānot savu ģimeni un tās pieaugumu, ja spēlēs noteikumi (lasi – pabalstu apjoms un to aprēķināšanas kārtība) mainās spēles gaitā? Iespējams pat, ka šī sociālās sistēmas degradēšana ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Tas īpaši attiecas uz tiem tūkstošiem ģimeņu, kas bērnus gaida tieši šobrīd. Domāju, ka būs daudzi, kas vērsīsies tiesā, lai aizstāvētu savas intereses un šīs tiesvedības var nebeigties par labu valstij. Valstij var nākties pildīt savus solījumus, gribi vai negribi.Dažādu sociālo maksājumu un pabalstu samazināšana, kas iepriekš, tāpat kā ES fondu līdzfinansējums, tika klasificēta kā «nesamazināma», ja no šī soļa tiešām nevar izvairīties, jāveic saprātīgi. Piemēram, Zviedrijā par pamatu bērnu pabalstu izmaksai tiek ņemta nevis māmiņu vai tētiņu sociālo iemaksu alga, bet gan visas ģimenes summārie ienākumi. Kāpēc tā nevarētu būt arī Latvijā? Nav saprotams, kādu labumu valsts iegūs tieši no tēvu algu atcelšanas, jo māmiņu algas taču saglabāsies. Tā vietā valsts varētu noteikt ģimenes kopējos pabalstu griestus, kurus rēķinātu no mātes un tēva kopējiem ienākumiem.Māmiņu un tētiņu algas nav «greznība». Tā ir skaudra nepieciešamība. Cilvēki ar to ir rēķinājušies. Nepieviliet viņus, vai arī Latvija var pieredzēt vēl brīvības laikā nepieredzētu emigrācijas vilni.___________________________________Interešu atruna: Esmu topošais tēvs.