Prezidentes pēdējā runa tikai stiprināja manu pārliecību, ka atvadāmies no visu laiku (!) izcilākā Latvijas Valsts prezidenta. Gods un slava pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem, bet Vairai Vīķei-Freibergai liktenis bija lēmis būt ar Latvijas valsti būt kopā brīdī, kad šī valsts ir ieguvusi nebijušas labklājības un drošības garantijas, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Valsts prezidentei šajos panākumos ir bijusi ļoti liela loma.
Vaira Vīķe-Freiberga ir saņēmusi kritiku par savu pasīvo darbību iekšpolitikā, bet aizstāvot prezidenti jāsaka, ka viņai ir bijusi skaidra tiesiskuma un demokrātijas izpratne, kuru viņa ir centusies īstenot, piemēram, iniciējot tiesībsarga likumu. Tieši šādu prezidentu—cilvēku ar skaidru demokrātijas un tiesiskuma vīziju mums vajadzēja arī nākamo Valsts prezidentu. Diemžēl Saeimas deputāti, ievēlot Valdi Zatleru, ir spēruši platu soli atpakaļ demokrātijas un tiesiskuma apziņā, jo jaunais prezidents savos izteikumos līdz šim ir parādījis, ka viņam nav skaidras izpratnes par šīm vērtībām.
Pēdējā prezidentes uzruna Saeimas deputātiem parādīja, ka viņai nav vienaldzīgs šīs valsts liktenis arī pēc pilnvaru beigām. Prezidentes aicinājums prokuratūrai sniegt ziņas par korumpētajiem politiķiem ir vērā ņemams, jo patiešām, sabiedrībai ir jāzina, uz kuriem Saeimas deputātiem krīt aizdomas par kukuļņemšanu, pat ja viņu vainu nevarēs pilnībā pierādīt. Gluži tāpat būtisks ir prezidentes aicinājums šīs valsts pilsoņiem aktīvāk iesaistīties politiskajā dzīvē.
Un vēl. Es domāju, ka liela daļa politiķu uzelpo, jo spēcīgā un patstāvīgā prezidente aiziet, bet viņas vietā nāks politiku un sabiedrisko dzīvi neizprotošs dakteris—nodokļu nemaksātājs.