Latvijas premjers gan saka, ka viņš jau vēlas tikai labu valstij, jo „Latvija ir strauji augoša valsts, kurai var nepietikt ar plānoto CO2 izmešu kvotu apmēru.“ Pasaulē ir ļoti daudz valstu, kuras „aug“ un atzīst, ka tām „var nepietikt ar plānoto CO2 izmešu apmēru,“ tas gan nenozīmē automātisku kvotu palielinājumu šīm valstīm. Premjeru var saprast—viņam ir jāaizstāv valsts intereses, bet vai Latvijas interesēs ir vairāk piesārņot apkārtējo vidi?
Ja mēs strauji attīstamies un mūsu attīstība pieprasa CO2 izmešu kvotu palielinājumu, tad vai mums ir vajadzīga tāda attīstība, kas rada vairāk „atkritumu“? Premjera aicinājums Piebalgam „aizlikt kādu vārdu“ par kvotu palielinājumu ir neapdomāts. Varbūt valstij vajadzētu rūpēties, lai ekonomikas augšanas laikā vairāk tiktu investēts videi draudzīgās tehnoloģijās, kuras nepalielina CO2 izmešu apjomu. Varbūt. Bet mūsu premjers ir par „melnajām tehnoloģijām“ un viņam vajag lielākas kvotas. Laikam Aigars Kalvītis nav dzirdējis, kas ir „globālā sasilšana“ un grib sevi Latvijas vēsturē ierakstīt kā „melno premjeru.“