Uzņēmēji ļoti labi saprot sakarību, ka viņu dzīves kvalitātes līmenis ir tieši atkarīgs no tā, cik viņi labi spēs organizēt savu uzņēmējdarbību. Uzņēmēji saprot to, ka viņi var atļauties tikai tik daudz palīgu, cik paši spējīgi noalgot.
Uzņēmēji saprot arī to, ka, ņemot kredītus vienkārši ikdienas patēriņam, viņi tos var nespēt atdot, un uzņēmums būs lemts bojāejai! Kredītus parasti iegulda ražošanas attīstībai un jaunu produktu ieviešanai.
Uzņēmēji zina arī to, ka nedrīkst būt atkarīgi no viena piegādātāja, jo tad ir lieli riski, un šis piegādātājs var diktēt savus „spēles noteikumus”. Vienmēr vajag parūpēties par alternatīvu – tad būs iespējams noslēgt saimnieciski izdevīgāku darījumu. Vai mūsu valstsvīri domā šādās kategorijās? Vai mēs aizņemto naudu ieguldām valsts attīstībā?
Vai esam meklējuši alternatīvu Starptautiskajam Valūtas fonda aizdevumam? Droši vien, ka mūsu politiķi Latvijai un tās iedzīvotājam vēl tikai labu, taču bez šīs uzņēmējdarbības pieredzes pieļaujam pārāk daudz kļūdu.
Atliek vien cerēt, ka tie, kam ir šāda pieredze, būs gatavi kļūt par politiķiem un iespējami ātrāk nāks palīgā savai valstij! Šiem politiķiem savukārt būs nopietni jāmācās domāt par valsts un iedzīvotāju vajadzībām un tikai tad par savām!