Nacisms, masu kapi un ministres demisija 2

Es priecājos, ka šajā rakstā autori ir pateikuši to, ko es mēģināju pateikt savā blogā vakar. Arī šodien es neatsakos no saviem vārdiem par valsts "nacistisko" attieksmi pret cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šķiet raksta autori domā līdzīgi.

Ievietoju arī šeit pāris fragmentus no Birutas Grāves un Māra Grāvja raksta.

"Nu reiz ir pienācis laiks, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, jo Alsungā notikusi šausmīga traģēdija. Arī valdība sarosījusies palīdzēt Alsungas aprūpes centra klientiem un to radiniekiem. Labklājības ministre D.Staķes kundze apsolīja, ka vainīgie šajā traģēdijā tiks atrasti. Arī Biedrība Rīgas pilsētas "Rūpju bērns" uzskata, ka vainīgie ir jāmeklē, tikai pavisam citā vietā — nevis Alsungā, bet Rīgā, kaut kur starp Skolas ielu 28 un Brīvības bulvāri 36.

Šķiet, ka dzīvojam civilizētā valstī, kur rūpes par cilvēkiem ir pirmajā vietā. Bet vai tā tiešām ir? Vai tik tiešām valsts rūpējas par cilvēkiem, it īpaši par tiem, kuriem palīdzība ir vairāk nepieciešama, kamēr viņi vēl dzīvi? [..]

Visā pasaulē atsakās no lielām institūcijām cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pāriet uz alternatīvās aprūpes pakalpojumiem — veido aprūpes un nodarbinātības centrus, darbnīcas, grupu dzīvokļus un citus pakalpojumus, lai cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem dzīvotu pēc iespējas tuvāk sabiedrībai, lai viņi varētu strādāt, mācīties, mīlēt, attīstīties un piedalīties sabiedrības aktivitātēs. Viņi uztver cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus.

Vai pie mums arī domā par cilvēcisku apstākļu radīšanu cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem? Ļoti jāšaubās. Vairākums cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem ir 1. un 2.grupas invalīdi no bērnības, kuriem pēc likuma pienākas pabalsts 50 latu mēnesī. Jālūdz ministres kundzi un ierēdņus izskaidrot, kā lai cilvēcīgi izdzīvo par šiem līdzekļiem, kā lai nomaksā dzīvesvietu, paēd, samaksā par zālēm un vēl integrējas sabiedrībā? Nepamatota liekas ministrijas iecere kaut kad nākotnē palielināt pabalstu līdz 100 latiem. Kāpēc līdz 100 latiem, ja jau šodien iztikas minimums daudzkārt pārsniedz šo summu? Rūpes par šiem cilvēkiem ir atstātas uz vecāku, radinieku un tuvinieku pleciem. Kādas tuviniekiem ir iespējas?"