Es, protams, varētu pastāstīt, ka pamācītājs bez atbilstoša cirka mākslinieka tērpa, ko naktī varēja vērot Alksnāja ielā, bet ar Jaunās, pardon, Pirmās, pardon, parādu apkrautās nu jau trešās partijas krampi sola 50 000 darbavietas manā pilsētā, kurā ir 29 000 bezdarbnieku. Pilsētā, kurai 100 km tuvumā ir 47 000 bezdarbnieku. Bet, šis stāsts būtu par politiku un elementāru loģiku.
Kuras nav ne pamācītājam, ne tiem tūkstošiem par enerģiju balsot iecerējušajiem pilsoņiem, kuru loģika ir: "Viņš zog, bet ir enerģisks".
Es labāk – drusku par pozitīvo.
Leonards Laganovskis ir uzzīmējis jau ne tikai 3, bet veselas 800 tribīnes. Daļa no tām Muzeju naktī bija redzama Arsenālā, bet tās bija tās maigākās. Kur nav jālamājas. Tas liecina par to, ka latvieši ir gatavi, ka viņus māna nevis trijos, bet 800 veidos.
Šī doma nav jauna. Kad Ūdre televīzijā vadāja zirgu, tad rakstīju Dienai, ka politiķis var apjāt. Tā paplašina domu par vadātāju, kas latviešiem varētu būt piemeties.
Bet, atgriežoties pie Laganovska. Iecere, kuru viņš nerealizēja, būdams Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks, bija apgleznot Rīgas brandmūrus (arī pelnīt sološos) ar Nacionālās Mākslas muzeja krātuvēs esošu bilžu kopijām.
No naktī Arsenālā rādīto bilžu klāsta kā par pirmo es balsotu par Pauļuka bildi "Kolhoza "Zemgale" bērnudārzs" (1962. 105x135). Kā par partiju es balsošu par pēdējo, ne pirmo, šajā partiju sarakstā. Lai Rīgā būtu bērnudārzi. Un mazāki draudi tapt apjātam.
P.S. SCP propagandas muzeju Muzeju naktī apmeklēja 2112 cilvēki. Viņi, cita starpā, balsoja par visnegodīgāko politiķi.