Tā šodien kādā Rīgas avīzē ļaudīm uz ielas uzdots šāds jautājums: "Vai jūs smēķēsiet arī tad, ja cigaretes maksās Ls 3,50?" Kāda Jekaterina braši atzīst, ka noteikti smēķes vien tālāk, savukārt Vjačeslavs saka, ka tāpat pīpē vien divas cigaretes dienā, tāpēc nav satraucies. Taču interesi piesaista atbildētājs Kaspars, zem kura vārda avīzē atzīmēts vārdiņš "skolnieks". Kaspars, lūk, vaļsirdīgi atzīst: "Noteikti smēķēšu, bet, iespējams, vairs ne tik bieži kā līdz šim."
Ļaudis, kuri gaudo un šņakstina zobus par marihuānu, ekstazī un citām vielām, kuras ierasts saukt par narkotikām, nereti piemirst, ka visplašāk Latvijā izmantotā narkotika ir nikotīns. Salīdzinot ar rietumu valstīm, kuru virzienā mēs it kā tiecamies, Latvijā cigaretes smēķē gluži nenormāls cilvēku procents, un atšķirībā no tās pašas zāles, tabletītēm un šļircēm, šai nodarbei ir sabiedriskais akcepts. Paldies Dievam, nu vairs nedrīkst pīpēt restorānos un citās sabiedriskās vietās, taču sabiedrībai joprojām nav škrobes par to, ka ļaudis pīpē uz ielas, kāpņu telpā un visur citur, kur vēl to nav pagūts aizliegt.
Manā dzimtenē Amerikā katrs bērnudārza apmeklētājs zina, ja kaut reizi plaušās ievilks cigaretes dūmu, plaušas kļūs melnas un riebīgas un izkritīs laukā. Sīči kļūst arī par stučītājiem -- mazuļi tiek sūtīti mājās raustīt māmiņu pie brunčiem un teikt "Nesmēķē, māmiņ, es negribu, lai tu nomirsti ar plaušu vēzi". Turklāt Amerikā, kā arī vairumā attīstīto rietumu valstu, tā dēvētie "grēka nodokļi" uz cigaretēm ir tik lieli, ka cena nudien ir tuvu tiem trīsarpus latiem, ar kādiem smēķētāji Latvijā tiek biedēti patlaban. Rezultātā smēķētāju procents Štatos nu jau ir krietni zem 20 procentiem un uz smēķētājiem daudzviet Amerikā raugās kā uz spitālīgiem noziedzniekiem.
Minētajā avīzes intervijā ir skaidrs, ka mazgadīgs cilvēks jau ir sācis lietot narkotiku, kura saucas nikotīns, un laikrakstā godīgi atzīstas, ka to darīs arī turpmāk (tiesa, cits skolnieks Rolands informē, ka viņš cenšas "atmest smēķēšanu, aizstājot to ar sporta nodarbībām" -- malacis!). Attieksmei pret cigaretēm jākļūst bargākai, jo dūmu vilkšana plaušās ir gaužām muļķīga un kaitīga nodarbe. Žēl, ka neviens no četriem avīzes intervētajiem cilvēkiem nepateica "nesmēķēju un nekad neesmu smēķējis." Tas ir konkrēts radītājs par pašu izplatītāko narkomānijas veidu mūsu valstī.