Pirmkārt, policijas psihologi jau tagad atzīst, ka apdraudētas nav tikai prostitūtas vien, bet jebkura sieviete, jo drīz vien slepkavam var rasties upuru „trūkums“ prostitūtu vidū. Pat ja patiesie draudi sievietēm Ipsvičas tuvumā nav nozīmīgi, tad tas tomēr var sēt paniku vietējā sabiedrībā. Nonākot vispārējā mediju uzmanībā, sērijveida slepkava kļūst līdzīgs teroristam, kurš veic teroraktus un priecājas, ka tie sēj bailes un naidu sabiedrībā. Iespējams, Ipsvičas slepkavam ir līdzīgs mērķis—nogalinot prostitūtas, sēt vispārējas bailes cilvēku vidū. Diemžēl, kamēr slepkava nav notverts, bailes un straukums sabiedrībā nemazināsies.
Otrkārt, jau gadu desmitiem psihologi, psihiatri un policisti mēģina saprast kā novērst sērijveida slepkavības un kā ātri izskaitļot slepkavu. Diemžēl centieni jau pietiekami ātri noskaidrot iespējamo slepkavu ne vienmēr ir veiksmīgi, jo, neskatoties uz modernās psiholoģijas un psihiatrijas līdzšinējo straujo attīstību, jebkura zinātne ir bezpēcīga pret ļaunu un gudru prātu, kāds šim slepkavam noteikti ir.
Kaut kas līdzīgs, kas notiek Ipsvičā, var notikt arī Latvijā. Arī britu policisti vēl nav guvuši nozīmīgus panākumus cīņā ar slepkavu, kurš jau sāk izmantot medijus savā labā, bet man šķiet, ka Latvijas policija būtu vēl bezspēcīgāka. Jaunajam iekšlietu ministram vajadzētu rūpēties, lai mūsu policija spētu cīnīties pret šādiem, ļoti nopietniem draudiem, kā arī beidzot Latvijā ir jānodrošina nopietna psiholoģiskā palīdzība sievietēm, kuras ir cietušas no jebkādas vardarbības un slepkavu upuru ģimenēm.