Visus sešus NRTP locekļus izvēlēsies Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Par to, cik ļoti politizēts ir šis process, varam pārliecināties uzzinot, ka PCTVL pārstāvji jau ir pateikuši, ka viņi nevienu neizvirzīs, jo opozīcijā sēžot tas esot bezjēdzīgi. Tiesa, izredzes uz pārvēlēšanu varētu būt kinorežisorei Dzintrai Gekai, jo par spīti tam, ka viņu sākotnēji izvirzīja Saeimā patlaban spitālīgāis "Jaunais laiks", valdošā "Tautas" partija frakcijas vadītāja Kučinska personā teikusi, ka varētu atbalstīt arī viņas kandidatūru.
Labi, ka tā, jo atšķirībā no dažiem kolēģiem NRTP, Dzintra Geka pazīst drēbi. Latvijas televīzijā es viņu esmu sastapis ne reizi vien. Taču gan viņas, gan arī pārējo NRTP locekļu ziņā man jāraksta kaut kas tāds, ko es reiz teicu kādā seminārā un drausmīgi apvainoju NRTP pārstāvi Andri Mellakaulu, proti -- šie ļaudis visi ir politiski ielikteņi. Kaut kāda vērība jau tiek pievērsta tam, vai cilvēkam ir kaut mazākā sajēga par radio, televīziju un ar to saistītajām lietām, bet vienalga galvenā vajadzība ir kādas politiskās partijas atbalsts, un šī nu ir tā joma, kurā tas ir pavisam, pavisam garām. Gan tāpēc, ka tādā veidā padomē nonāk ļaudis, kuriem nav īpašas sajēgas par radio un televīzijas lietām, gan arī tāpēc, ka mūsu izmisīgi politizētajā valstī tas neizbēgami rada aizdomas par politikas pārmērīgo iejaukšanos it īpaši LTV lietās. Padomes struktūra ir jāpārkārto, un NRTP nepieciešams depolitizēt. Laikā, kad plašākai sabiedrībai nav ne mazākās jēgas, kāpēc no LTV ir pazuduši paša populārākā raidījuma vadītāji, politiska padome tomēr rada vairāk jautājumu, nekā atbilžu.
***
Tautas tribunāls, kāds ir Latvijas Avīzes pēdējā lapa, ir drausmīgi satraucies par kaut ko, ko es pirms nedēļas teicu raidījumā "Skats no malas". Vai pareizāk sakot, tas ir drausmīgi satraucies par kaut ko, ko viens lasītājs it kā sadzirdēja mani sakām. Tas tomēr nav viens un tas pats. Varu atkārtot to, ko esmu teicis vismaz 100 reizes šajā portālā, televīzijā un citur. Latvijas Leģiona biedrus cienu, esmu vienmēr cienījis un cienīšu vienmēr par to, ko viņi deva Latvijas Republikas neatkarības aizstāvēšanai. Taču vārdu "apdauzīts" es turpināšu lietot attiecībā uz tiem dabas bērniem, kuri katru gadu 16. martā taisa traci pie Brīvības pieminekļa un visai pasaulei kārtējo reizi bāž acīs to, ka Latvija 2. pasaules kara laikā cīnījās Hitlera pusē. Tas attiecas gan uz demagoģiskajiem "antifašistiem", gan arī uz mūsu pašu tautas bāleliņiem, kuriem savas politikas taisīšana ir svarīgāka par valsts labo vārdu pasaulē. Paši leģionāri lielākoties to saprot un savus kritušos cīņas biedrus piemin klusi un cienīgi. Apdauzīti ir tie, kuri uz viņu mugurām taisa nejēdzības.
***
Vakar raidījumā "100. pants" skatījos, kā premjerministrs braši aizstāvēja ekonomikas stabilizācijas plānus -- nekādi algas pielikumi sabiedriskajā sektorā (nabaga Eduardam Stiprajam laikam tomēr būs jāsavelk gali ar tikai3400 latiem mēnesī), strikti izdevumu ierobežojumi. Un tad pārslēdzu televizoru uz LTV7, kur Latvijas tenisa treneris Ģirts Dzelde priecīgs stāstīja, ka valdība tenisistiem esot solījusi, ka tiks būvēts plašs jauns tenisa centrs Jūrmalā. Un pārdomāju, cik skumji tomēr ir šī taupības laikmeta individuālie stāsti. Valdība jau pateikusi, ka nevar atrast naudu 13. starptautiskās pretkorupcijas konferences rīkošanai, un tā jau ir pavisam nopietna traģēdija, jo tas ir pasākums, kurš uz Latviju atvestu vairāk kā 1000 pasaules vadošo pretkorupcijas speciālistu, un katrā ziņā mūsējā ir valsts, kurai derētu paklausīties, ko viņi stāsta. Turklāt vēl jo vairāk tagad nāksies valdībai skatīties uz pirkstiem, lai redzētu, kāda nauda tomēr tiks izdota laikmetā, kad tik daudziem cilvēkiem tiek pateikts "nē".
Jauku visiem dienu!