Vēl pirms fotogrāfiju izstādīšanas šīs idejas iniciatoriem - poļu un lietuviešu deputātiem - nācās labu laiku pacīnīties ar Ungārijas sociālistus pārstāvošo deputātu Šabolku Fazkasu, kurš ir viens no atbildīgajiem par izstāžu rīkošanu EP ēkās. Deputāts bija uzstājis, ka daļa bilžu ir pārāk brutālas, lai tās izliktu apskatei parlamenta gaiteņos. Galu galā tika rasta vienošanās, ka daļu visbrutālāko bilžu izvietos aizklātas. Tā nu fotogrāfijas bija izstādītas, taču jau pāris stundas pēc to izvietošanas pēc Fazkasa rīkojuma visus foto noņēma. Viņaprāt, izstāde joprojām bija pārāk brutāla un nepiemērota EP gaiteņiem.
Poļu deputāti ir pārliecināti, ka Fazkass tādejādi nav vēlējies sadusmot Krieviju un dēvē šo viņa soli kā politiski motivētu cenzūru. “Man ir sajūta, ka ungāru sociālistu deputāts gribēja izpatikt saviem kolēģiem no Krievijas vēstniecības, kas nebija apmierināti ar izstādi,” žurnālistiem sacīja poļu deputāts Konrāds Šimanskis. Tādēļ viņš kopā ar lietuviešu deputātu Vītautu Landsberģi vērsušies pie EP prezidenta Hansa Gerta Poteringa ar lūgumu atjaunot izstādi. Sagaidāms, ka strīdi par tās nākotni vēl nenorims.
Ironiskā kārtā Fazkasa mēģinājums atcelt pārāk neērto izstādi, pievērsis tai tikai vēl lielāku uzmanību. Protams, var teikt, ka šis ir kārtējais nelielās prokrieviski noskaņotās EP deputātu saujiņas pārstāvja solis, kas neatspoguļo kopējo Eiropas parlamenta attieksmi pret tādiem jautājumiem kā Čečenijā pastrādātie noziegumi. Taču tas atkal liek uzdod jautājumus par to, cik atklāti Eiropas Savienība ir gatava runāt ar Krieviju ne vien par Čečeniju, bet arī virkni citu sensitīvu jautājumu.
Kārtējais ES un Krievijas sammits, kurā, kā jau tagad tiek prognozēts, īpašas vienošanos nebūs, notiks 26.oktobrī. Dienu pirms tam Eiropas Parlamentam priekšā stāv kāda izvēle. Tam ir jānosauc ikgadējās Saharova balvas ieguvējs. Balvu saņem personas, kas guvušas ievērību cīņa par brīvību un cilvēktiesību ievērošanu. Viena no šī gada kandidātēm ir Anna Poļitkovska.