No reņģēm līdz Šekspīram
Pirmais, ko ieraugi, ieejot Leonarda Laganovska personālizstādē, ir ar zeltainām šprotēm eļļā piestūķēts metru garš akvārijs — Latviešu metrs, kā darbu nosaucis autors. "Tāds nacionālpatriotisks darbs, simbolisks," norāda Laganovskis (53). Latviešu metra fonā ir cita, varētu teikt, universālāka un cēlāka mēraukla — Šekspīra sonetu, drāmu, komēdiju digitālā izdruka. Tāda ir izstādes tematiskā amplitūda — no sadzīviskā un prozaiskā līdz filozofiskajam.
L.Laganovskis Latvijas mākslā pazīstams kā spilgts konceptuālisma un postmodernisma pārstāvis. Pabeidzis Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu, mākslinieks 80.gados sadarbojās ar NSRD (Neierastu sajūtu restaurēšanas darbnīcu) un kultūras avangardistu Hardiju Lediņu, rīkojot un noformējot pirmās diskotēkas Rīgā. Vēlāk, 1988.gadā, viņš piedalījās Rietumberlīnē notikušajā latviešu mākslinieku grupas izstādē Rīga — latviešu avangards un sāka sadarboties ar Berlīnes galerijām.
Literatūra un bioloģija
Izstādē redzami gan 80.gadu beigās tapušie socārta estētikas darbi, gan melnbaltie par opārtiskiem saucamie darbi, gan popārta stilā ieturētā zīmolu apspēlēšana, gan konceptuālas instalācijas un filigrānas izdrukas. Lūkojot Laganovska pamatīgo intelektuālo bagāžu un erudīciju mūsdienu mākslā, apskatītās tēmas un daudzās tehnikas, rodas jautājums, kādas bija viņa intereses, pievēršoties mākslai? "Literatūra," atbild mākslinieks. "Arī bioloģija interesēja. Kad ar Hardiju Lediņu vēl studentu gados darbojāmies, māksla, arhitektūra, mūzika mums bija ļoti svarīga. Tās izpausmes var manīt šajā izstādē." Interešu daudzpusību, tajā skaitā par bioloģiju, var samanīt daudzos mākslinieka darbos, piemēram, Perpetum mobile, kur aplūkojams "vaginālais, orālais un anālais" faktors — mākslinieka redzējumā viens no cilvēces dzinuļiem. Turpat blakus skatāmi vairāki desmiti zīmējumu, kuros attēlotas tribīnes, — "mūžīgā tēma" Laganovska raksturojumā. "Propagandas un varas simbols, par ko vienmēr jādomā. Tribīņu zīmēšana notiek ļoti spontāni, neprasa daudz laika, tas ir vienkāršs izteiksmes līdzeklis," paskaidro mākslinieks.
Lakoniskās tribīņu bildes ir šķietami vienkāršas, citās atspoguļojas Laganovska pamatīgums, perfekcionisms un mīlestība uz lēnu, pacietīgu roku darbu. Tādu iespaidu atstāj trausli skaistie attēli ar veciem Venēcijas interjeriem, kur attēli cits citam klāti virsū, radot miglainu, skaisti spocīgu efektu. "Man ir ļoti kvalitatīvu 20.—30.gadu albumu kolekcija," mākslinieks paskaidro. "Tolaik drukāts tika ļoti smalkās tehnikās. Tā tehnika un kvalitāte man patika, es to saglabāju un izmantoju." Šajos darbos nekas nav digitāli tīrīts un apstrādāts.
Māksla visam
Vēl skrupulozāk tapis Baltais troksnis — milzīgs rokdarbs. Tā dēvētais baltais troksnis, ko redzam un dzirdam melnbaltās ņirboņas formā vecajos televizoros, televīzijas programmām pusnaktī beidzoties, tajā ir pa punktiem zīmēts ar roku, nevainojami atveidojot oriģinālo elektronisko estētiku. Ir arī vairāki popmākslas paraugi, piemēram, jaunu sieviešu portretu sērija, kas pārzīmēti no fotogrāfijām. Tie tapuši pirms pieciem gadiem, bārā slepus fotografējot sievietes: "Man bija unikāls fotoaparāts Fuji 40, primitīvs, bet tam bija ļoti laba īpašība — tas neizskatījās pēc fotoaparāta," stāsta L.Laganovskis.
Darbā Kinoteātris Rīga fiktīvā filmā par Venēciju savukārt ironizēts par latviešu un krievu kultūras atšķirībām, vienus subtitrus rakstot latviski, otrus — krieviski. Latvietis kādā kadrā, piemēram, saka: "Zini, apnika, braucam atpakaļ uz Īriju," taču titrā krievu valodā rakstīts: "Slušaj, ja zģes ohujevaju." Citā ainā restorānā latvietis vaicā: "Kas tā par apkalpošanu, ejam kaut kur citur...", krievu tulkojumā lasāms: "Čto za huiņja?! Gģe povar, bļja?"
Izstādes nosaukums, tāpat kā tās pamanāmākā darba ideja, sakņojas Latvijā. "Tipiskā latvieša atbilde, kad viņš ir apskatījies izstādi vai filmu, ir — normāli," paskaidro Laganovskis. "Es jau paredzēju tādu atbildi un tāpēc izvēlējos izstādei šo nosaukumu. Ja dotu kādu citu, būtu piesaiste pie kādas formas vai tēmas. Es tomēr tiecos uz tīriem darbiem."
Kopumā izstāde izdevusies ļoti raiba un bagāta, sajūtu ziņā precīzi raksturojama ar kāda darba tekstu: "Māt, ko var redzēt un dzirdēt, smaržot un garšot, izdomāt un sajust, mīlēt un baudīt, sūkāt un laizīt, rīt un vemt, ejakulēt un dzemdēt, čurāt un kakāt, iegūt un ignorēt, zagt un pārdot, dievināt un iznīcināt, aizmirst un atklāt? Mākslu, mans dēls...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.