Aizgājušajā gadā politikā viennozīmīgi svarīgākais notikums bija Saeimas vēlēšanas. Kārtējo reizi tika demonstrēta Latvijas korporatīvā pieeja politiskiem jautājumiem -- pirms vēlēšanām vairākas partijas manuprāt nepārprotami pārkāpa likuma prasības par partiju finansēšanu ar savām "pozitīvisma kampaņām", satiksmes ministra amatā tika iebīdīts vēl nesen par Jūrmalgeitā iesaistīšanos aizdomās turētais Ainārs Šlesers, tūlīt pēc vēlēšanām sākās atkāpšanās no solījumiem nodokļu samazināšanas jomā, valdošā koalīcija apstiprināja trīs Satvermes tiesas tiesnešus pat pēc tam, kad Juridiskā komisija tos bija noraidījusi. Skaidrojums no premjerministra -- iepriekšējā Satversmes tiesa bija "traucējusi" valdībai strādāt. Nu ko -- acīmredzot politikāņi grib strādāt tā, ka neviens viņiem uz pirkstiem neskatās, balsojums par Satversmes tiesu neko labu neliecina par nākamajiem balsojumiem -- Augstākā tiesa, KNAB direktors, ģenerālprokurors, arī Valsts prezidents. Skumji.
Prieks šogad bijis par vairākiem sekmīgi organizētiem pasākumiem, visumā bez problēmām noritēja gan pasaules hokeja čempionāts, gan arī NATO sammits. Mūsu valsti apmeklēja vairākas globāli pazīstamas personas, tajā skaitā Lielbritānijas karaliene. Man joprojām jāsmaida par brīdi, kad karaliene grasījās atklāt pieminekli Rīgas kādreizējam mēram Džordžam Armitstedam. Karaliene parāva auklu, nekas nenotika. Karaliene auklu paraustīja atkal, nekas nenotika. Beidzot kāds steidza palīgā un piemineklis karalienei mazliet mulsi smaidot tika atklāts. Prieks bija arī par Jeļenas Prokopčukas vareno uzvaru Ņujorkas maratonā, pēdējo kilometru viņa noskrēja pilnīgi viena pati, uzvara bija grandioza.
Gada laikā bija arī šis tas nepatīkams. Atcerēsimies janvārī notikušo traģēdiju M. Ķempes ielā, kur vesela ģimene bija spiesta lekt par logu ugunsgrēka gadījumā, dzīvs palika tikai viens no pieciem ģimenes locekļiem. Šķiet, jautājumi par ugunsdrošības normu ievērošanu ir neskaidri joprojām. Tāpat ziemā Latviju piemeklēja milzīgs aukstuma vilnis, temperatūras stabiņš noslīdēja līdz pat mīnus 30 grādiem. Aizsala ūdens vadi, diemžēl ielās nosala vēl lielāks skaits nelaimīgu cilvēku, kā parasti.
Rīgas ielas bija arī konflikta zona, gan 16. martā, kad kārtējo reizi ultranacionālisti ignorēja valsts reputāciju un centās "pieminēt" Latvijas leģionu. Paši leģionāri kā allaž dienu atzīmēja klusi un savrup, žēl, ka tāpat nedarīja citi. Savukārt jūlijā "kristieši" apgānīja baznīcu geju un lezbiešu gājiena laikā, arī šajā gadījumā nerūpējoties par valsts labo vārdu. Paredzams, ka abos gadījumos konflikts būs arī nākamgad, tumsonība diemžēl joprojām sabiedrībā ir pārāk manāma.
Kāds būs 2007. gads? Laiks rādīs. Īpaši optimistisks par godīguma paplašināšanos politikā neesmu un nevaru būt. Tāpat domāju, ka nekas īpašs nemudinās Latvijā atgriezties tiem daudzajiem tūkstošiem mūsu tautiešu, kuri patlaban laimi meklē Īrijā un citur. Taču Latvija turpinās attīstību kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, pieredzēsim ekonomisku izaugsmi (un varbūt valdība beidzot kaut ko darīs, lai samazinātu inflāciju), un galu galā atkal vienu gadu dzīvosim brīvā un neatkarīgā valstī. Vēlu visiem lasītājiem raženu jauno gadu!