Nozagtā Latvija un Eiropa 2025.gadā?

Ziņojumu var skatīt šeit (http://www.dni.gov/nic/PDF_2025/2025_Global_Trends_Final_Report.pdf).Tajā norādīta arī virkne citu problēmu, kas Eiropā netiek pienācīgā mērā risinātas un kuru rezultātā Eiropai draud iegrimšana atpalicībā, tai skaitā sīkumainu un savtīgu nacionālo interešu dēļ nespēja vienoties par ES interesēm, demokrātijas deficīts ES pārvaldē, sabiedrības novecošana, labklājības valsts koncepta stagnēšana un nepietiekama uzmanības pievēršana aizsardzībai. Tiesa gan, ne visi eiropieši piekristu amerikāņu viedoklim, it īpaši par aizsardzības jautājumiem, un var jau būt, ka amerikāņi pārāk pesimistiski skatās uz Vecā kontinenta nākotnes izredzēm. Taču viņu vērtējumā ir vērts ieklausīties.Vārdā neviena mafijas un Krievijas ietekmes apdraudētā Austrumeiropas valsts, kas kā Trojas zirgs varētu vājināt Eiropu no iekšpuses, ziņojumā gan nav nosaukta. Taču nevar nepamanīt, cik lielā mērā tas zīmējas arī uz Latviju.Latvija ir viena no tikai četrām ES dalībvalstīm, kas 100% ir atkarīga no Krievijas gāzes. Tā vietā, lai atkarību mazinātu un diversificētu enerģijas avotus, Latvijā drīzāk tiek kalti plāni par jaunām gāzes stacijām. Amerikāņu skatījumā tā nav pārāk tālredzīga politika. Tiesa gan, Latvija nav vienīgā ES dalībvalsts, kuras bijušie premjeri cer smuki nopelnīt, savu valsti dzenot aizvien lielākā Krievijas energoresursu atkarībā. Vācija, protams, tam ir vēl uzskatāmāks piemērs, taču tur atšķirībā no Latvijas nav jāuztraucas par valsts varas saaugšanu ar organizēto noziedzību. Varbūt skarbi teikts, bet kā gan lai savādāk nosauc vēlēšanu kampaņas rezultātā ievēlētās TP un LPP/_LC_ plosīšanos pa Latvijas valsti, bīdot savus politbiznesa projektus? Diez vai kādam ir īpaši šaubas, ka Rīgas dome ir viena no korumpētākām iestādēm valstī, bet tagad to došoties sakārtot pats Astoņkājis. Tas nekas, ka atbalsts partijai 3,3% atbalsts – daudz naudas un reklāma dara brīnumus. Gan jau šofera dēls ar 4000 Ls algu un citi „krustdēli” neaizmirsīs.Saprotams, nekas pats no sevis nemainās, bet šis gads ir laba iespēja ko darīt lietas labā, galvenokārt, ņemot līdzdalību pašvaldību, Eiropas Parlamenta un iespējams arī Saeimas vēlēšanās. Lai arī pēc jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām vairākums pilsoņu neietu balsot vai nav izlēmuši par ko balsot, tomēr nepiedalīšanās vēlēšanās nav risinājums. Tā ir labākajā gadījumā problēmas atlikšana uz vēlāku laiku, kad var būt arī par vēlu – nebalsojot vēlēšanās tiek ne tikai veicināts demokrātijas deficīts gan Eiropā, gan Latvijā, bet arī dota iespēja astoņkājiem.Vēlēšanu kampaņas īsti vēl nav sākušās, tāpēc ir īstais laiks izlemt jau tagad, par ko balsot, un savu viedokli nemainīt. Iespējams, ka kļūdīsieties un vēlāk savu izvēli nožēlosiet. Taču, izlemjot pēdējā brīdī, pilnīgi noteikti savu izvēli nožēlosiet. TP un Šleserpartijas reitingu līknes pāris mēnešus pirms iepriekšējām vēlēšanām, vēlēšanu laikā un pēc tām ir tam uzskatāms pierādījums.