Ja tas tā nebūtu, tad jautājums par Loskutovu Saeimas darba kārtībā būtu jau šodien, un viens, divi, cilvēks no trases būtu noņemts. Tā tas nebūs. Saeimas Juridiskā komisija nu rūpīgi, rūpīgi skatīsies, kas un kā, tā paskaidrojis stukaču bieds Segliņš. Tie, kuriem valsts intereses ir mazāk svarīgas par privātajām, laikam mēģinās izdomāt, kā atbrīvoties no Loskutova bet tomēr neizskatīties pēc pilnīgiem pāķiem. Taču citi deputāti acīmredzot ir sapratuši, ka nu tomēr ir aiziets pārāk tālu. Visvalža Lāča atzīšanās, ka koalīcija Loskutova padzīšanu sarunāja jau ilgi pirms fiktīvā "vērtēšanas" komisija pat sāka savu darbu, varētu būt nepieciešamā pēdējā nagla zārkā.
Kalvīša bazūnētā stabilitāte un koalīcijas saliedētība ļodzas, to var redzēt kaut vai tajā apstāklī, ka vienīgais, ko cilvēks varēja par dzīvi izburkšķēt vakar bija pārliecība, ka viņš spēs atjaunot tautas uzticību valdībai. Te jācitē kāda Melita Vagale no Saldus, kura šodien Latvijas Avīzē nākusi ar šādu domu par premjeru: "Vai viņam ar galvu viss ir kārtībā? Skatos Panorāmu, iet un plati smaida. Bet viņš taču valsti novedis līdz kraham! Ja cilvēks to nesaprot, tātad ir slims."
Savukārt Dienā valdības ministri skaidrojušies par to, kāpēc par spīti ģenerāprokuroram, bijušajam un kādreizējam Latvijas prezidentam un veselam saprātam viņi tomēr cēluši rociņas par Loskutova atstādināšanu. Ārlietu ministrs Pabriks tā darījis, lai apliecinātu uzticību savas partijas Vadonim. Cik cēli. Kārtējo reizi arī atgādinājis, ka šāda māžošanās pašmāju politikā neizbēgami atstāj iespaidu arī uz Latvijas tēlu ārvalstīs. Kārtējo reizi pārliecinājās, ka Kalvītim šeptes kārtošana ir tik svarīga, ka valsts tēls ir pilnīgi pie vienas kājas. Kārtējo reizi, manuprāt, visprātīgāko domu pauda iekšlietu ministrs Godmanis, proti, tas nav normāli, ja starp premjerministru un pretkorupcijas aģentūras vadītāju pastāv nesamierināms konflikts. Tā ir taisnība, bet problēma nav pretkorupcijas aģentūras vadītājā, problēma ir politikānī, kurš ir paniski nobijies no tā, ko pretkorupcijas aģentūra patlaban sāk atklāt. Panika nav labs elements valstsvīrā. Savukārt traktors, buldozers, atkritumu vāģis vai kas viņš tur ir Šlesers atteicās komentēt balsojumu. Un droši vien uzskatīja, ka žurnāliste, kura viņam uzdeva jautājumu, pārstāv svešus ekonomiskus grupējumus un ārvalstu špionus.
Un pagaidām nobeidzot. Vienā lodziņā rakstu blogu, otrā pa Skaipu sarunājos ar cilvēku, kurš man skaidro, ka uz Saeimu nevajag iet, jo tas ir bezjēdzīgi, cilvēkam ir labākas lietas, ko darīt, politika nav interesanta. Tieši šī attieksme ir iemesls, kāpēc Kalvītim ir radusies pārliecība, ka viņš var rīkoties absolūti tā, kā pašam ienāk prātā. Par to šodien Latvijas Avīzē izcili ir rakstījis kolēģis Dainis Lemešonoks: "Iespējams, tagad Andrim Šķēlem, Aivaram Lembergam un tāpat arī Ainaram Šleseram ikdienā būtu mazāk problēmu un vairāk cilvēciskas harmonijas -- ja vien mēs, \'vienkāršā tauta\', nebūtu viņos radījuši diemžēl pamatotu pārliecību, ka Latvijas nācija ir ar trokšņainu reklāmu, tukšu draudu un nodeldētu lozungu palīdzību valdāms aitu bars." Tieši tā.
Jauku visiem dienu!
***
Nu, lūk. Pikets ir noticis. Aukstā, lietainā rītā pie Saeimas sapulcējās, tā teica Askolds Rodins, kurš uz visu skatījās no balkona, pusotrs, divi tūkstoši cilvēku. Ņemot vērā to, ka piketu izsludināja tikai vakar no rīta, tas ir lielisks sasniegums, vēl jo vairāk darba dienā, kurā nokrišņi nebija nedz īslaicīgi, nedz nelieli. Malace Sarmīte Elerte.
Tauta auroja. Tauta kliedza "Nost ar Kalvīti!", "Atlaist Saeimu!", "Tiesāt Šķēli!" u.tml. Kāds asprātis bija ar transparentu: "Bīstieties Dieva! Ja nu Viņš tomēr ir." Policijas ielenkti, piketētājiem pa vidu nāca deputāti. Tapa uzgavilēts "Jaunajam laikam". Eināram Repšem tas acīmredzot patika ļoti, jo viņš nāca pat trīs reizes. Tapa uzgavilēts Visvaldim Lācim. Bet ai, kā tika svilpts un aurots tad, kad nāca "Tautas" partijas deputāti, un ai, cik ļoti pelnīti. Svilpts un aurots, kad nāca zombificētie sektanti no LPP, it īpaši tad, kad nāca tie, kuri -- runāsim atklāti, ar to vien, ka atrodas parlamentā dara kaunu Saeimai, Latvijas valstij un latviešu tautai -- "cilvēktiesību aizstāvis" Šmits un "ētikas korifejs" Jaundžeikars. Izsvilpa Bērziņu no "Ceļa", izsvilpa Dobeli. Pamatoti, pamatoti pamatoti. Jānis Lagzdiņš neparādījās vispār, varbūt neuzdrīkstējās. Viņa "sveiciena" fotogrāfijas gan rokās turēja daudzi protestētāji.
Vairāki koalīcijas deputāti klātesošajiem solīja, ka par Alekseja Loskutova atstādināšanu viņi nebalsos. Ceru, ka viņi nefleitēja, ceru, ka viņiem izdosies pārliecināt arī citus deputātus, no tēvzemiešiem tādi varētu būt pat trīs, četri, arī "Tautas" partijā blakus iztapoņām un krēsla deldētājiem ir inteliģenti cilvēki. Varbūt attapsies pat "gudrās galvas" valdībā un lēmumu par Loskutovu tomēr atsauks. Tas varētu būt pats prātīgākais variants. Lai gan no otras puses, var jau arī Saeima balsot. Godmanim ir taisnība, ka tas būs uzticības balsojums Kalvīša bandai. Cita lieta, vai Kalvīša biezais pauris varētu tikt pietiekami atmiekšķēts, lai to apjēgtu.
Ir jautājums, kas notiks tālāk. "Atlaist Saeimu!" ir labs sauklis, bet ne par visu varu, kā esmu rakstījis citreiz, pati labākā doma. Lai gan -- taisnība Sandrai Kalnietei, kura man šodien teica, ka jaunievēlēta Saeima varbūt visumā būtu tāda pati, kā šī, bet tie būtu deputāti, kuri baidītos atkal iekrist grāvī. Turklāt arī 9. Saeimas vēlēšanās mēs redzējām, ka paši noraidāmākie "tautas kalpi" tomēr palika aiz strīpas. Tā tas varētu būt arī šoreiz.
Galvenais, mīļie, šoreiz izdevās programma minimums. Manuprāt, Loskutovs ir glābts. Programma maksimums tomēr ir cita lieta. Vai nu jauna Saeima, vai arī šī pati Saeima, taču bez tās izmisīgi ciniskās attieksmes kāda tur valda patlaban. Zaļie zemnieki varētu nomainīt kādreizējo kompartijas vadoni ar kādu, kas nav gluži tik uzpūtīgs. Tēvzemieši varētu vairāk ieklausīties Zīlē un Kristovskī, jo, lai arī Strasbūrā, viņi zina, ko runā. Un "Tautas" partija varētu atbrīvoties no Kalvīša. Nepareizi rudenī runāja, ka Kalvītis ir noguris. Nē, viņš, kā jau rakstīju, ir histēriskā panikā, jo viņa tik ļoti ienīstais knābis nākamedēļ gandrīz noteikti paziņos, ka "Tautas" partija pērn pārtērējās par pusmiljonu, jo premjerministra biroja vadītājs tomēr nav "neatkarīga trešā persona". Turpinās digitalizācijas lieta, "stipendiātu" jautājums. Premjers vienkārši plosās, un valsts vadītājam tas tomēr ir garām. Tauta šodien parādīja, ka tai tomēr nav vienalga, kas notiek Latvijas politikā. Bravo visiem tiem, kuri atnāca!
Vēlreiz jauku visiem dienu!