1. Elektrības tarifi. Baltijā, pateicoties ES, tiek lauzts monopols un veidojas konkurence, kas ir tikai laba lieta. Elektrības piegādē varēs izvēlēties kādu no trīs Baltijas valstu piegādātājiem, jo monopols nozīmē augstas cenas, bet, tiklīdz rodas konkurence, cenas kļūst pieejamākas.
Tik liels cenu lēciens būs tāpēc, ka A/S Sadales tīkli gribēja paaugstināt cenas mājsaimniecībām jau pirms diviem gadiem, bet SPRK kavējās - un tagad reizē ar elektrības cenu pieaugumu sanāca tik liels cenas pieaugums kopumā. Tomēr Latvenergo dod atvieglojumus – tiem, kas maz tērē, un tiem, kam lielas ģimenes, kā arī trūcīgajiem būs iespēja saglabāt veco cenu. Dārgi būs tiem, kas lieto daudz elektrības, piemēram, apsilda peldbaseinus privātmājās.
Ja arī mājsaimniecības varēs pirkt elektrību no Igaunijas elektrības ražotāja, redzēsim, cik tā reāli maksā, un konkurences apstākļos nonāksim pie īstās cenas.
2. Valsts uzņēmumos ievirzītie politiskie pārstāvji. Par šo jautājumu ne mazums domstarpību mums bijis Vienotības frakcijā. Problēma ir, ja Vienotība savus pārstāvjus nenozīmēs, bet visi citi to turpinās darīt, mums vairs nebūs teikšana šajos uzņēmumos.
Lai situāciju uzlabotu, jāmaina visa sistēma – vajadzētu ļaut strādāt viskompetentākajiem cilvēkiem pēc skaidriem, iepriekš noteiktiem kritērijiem. Bet tad jāprasa, kur ir garantija, ka viena partija neatrod šos viskompetentākos un atkal nebīda tos tikai savās, nevis valsts interesēs?
Cerams, ka ar laiku nonāksim pie sistēmas maiņas. Bet pagaidām vienam otru jāturpina uzmanīt iekšēji – gan iepirkumu jautājumos, gan citās iespējamās nelikumībās.
3. Nekustamā īpašuma kadastra vērtība. Cilvēki satraucas, ka būs jāmaksā par katru siltumnīcu un suņubūdu, kas atrodas īpašumā. Šobrīd notiek revīzija, un nākamgad jābūt gataviem kritērijiem ēku izvērtēšanai. Man grūti iedomāties, ka uzliks nodokli mazo mājsaimniecību zemē katrai no mazajām ēkām. Bet problēma aizvien paliek – šobrīd cilvēkiem, kas uzbūvē pili, un tiem, kas dzīvo vecā mājā no 30-ajiem gadiem, jāmaksā vienādi, jo vērtību skaita tikai no zonējuma, nevis tā, kādā stāvoklī ēka atrodas. Tas nav taisnīgi!
4. Mūsu nelaime – nacionālās bankas. Vispirms daļu tautsaimniecības iznīcināja Banka Baltija, tagad Parex. Un ar to Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, jo viņiem galvenokārt darbojas tikai ārzemju bankas, kuras nebija jāglābj.
Labā ziņa ir tā, ka drīzumā, iespējams, lielāko daļu šīs naudas atgūsim, pārdodot gan Parex, gan Citadeli. Pircēji jau esot. Bet tad sāksies jauna problēma – kā mēs šo atgūto naudu izmantosim?
Kas attiecas uz 24. martu kopumā - manuprāt, galvenais bija tikties ar tautu, izrunāties un uzklausīt. Noslēgumā šķīrāmies draudzīgi. Ceru, ka mani skaidrojumi palīdzēja ļaudīm saprast mūsu valsts problemātiku un kopīgi domāt jaunus risinājumus, lai izkļūtu no smagās situācijas. Jau šogad atkal sāksies ekonomiskā izaugsme, kredītreitings mums jau ir pozitīvs, un 2012.g. budžets ir pēdējais konsolidācijas budžets.