VID un atbildīgie politiķi par caurumu bija zinājuši jau vismaz pus mēnesi, pirms svētdienas vakara. Kā liecina publiski pieejamā informācija, bezatbildīgie VID darbinieki pašā februāra sākumā bija uzlikuši vāku caurumam un armija vairs nebija tikusi klāt mūsu personas kodiem. Visu šo laiku ne atbildīgie VID darbinieki, ne finanšu ministrs neuzskatīja par vajadzīgu par datu noplūdi informēt tos, kuru dati nonākuši nepiederošu personu rīcībā.
Nav arī dzirdēts, ka no darba, vismaz uz izmeklēšanas laiku, būtu atstādināts kāds atbildīgs VID darbinieks. Vai nu VID nav neviena darbinieka, kurš līdz šim būtu nesis atbildību par mūsu datu drošību, vai arī atbildīgie darbinieki paši ir aktīvi iesaistījušies atbildīgo bezatbildīgo meklēšanā. Nemaz nerunājot par to, ka jebkurā rietumu demokrātijā pēc šāda notikuma nekavējoties būtu demisionējis atbildīgais ministrs. Jaunais laiks sakās nesam šos rietumu demokrātijas ideālus un politisko atbildību – vai nav pienācis īstais brīdis vārdus pārvēst reālā rīcībā?
Otrs, manuprāt, ne mazāk svarīgs atklājums bija valsts galvenās ierēdnes uzskati par vārda brīvību un savām pilnvarām. Ja šādi ierēdņi atbild par valsts pārvaldi, tad nav brīnums, ka valsts pārvaldes reformas nekur nevirzās. Jo šiem ierēdņiem ir savi draugi un ne draugi, kuru noskaidrošanai vajadzības gadījumā var piesaistīt Drošības policiju. Cilvēki, kuru uzskati un rīcības aizkavējušās pagājušā gadsimta vidusdaļā, nedrīkst strādāt atbildīgos valsts amatos. Premjeram vajadzētu rīkoties profesionāli, proti, ātri un skaidri, nevis nedēļu iepazīties ar situāciju. Arī šeit ir jautājums par Jaunā laika atbildību un deklarētajiem principiem.