Visu, visu iespējamo cieņu Raivim Vidzim par to, ko viņš ir panācis spēka vīru konkursos. Es tādus skatos ar atvērtu žokli, jo vilkt furgonu, staipīt 200 kilogramus smagus akmeņus u.tml. liekas pārcilvēcīgi.
Visu, visu iespējamo cieņu Violai Abramovai par to, ka viņa ir lieliska dejotāja un acīmredzot arī neslikta dejošanas instruktore.
Bet ar visu, visu iespējamo cieņu es vienalga nevaru saprast, kā kādam varēja vakar ienākt prātā, ka kopumā ņemot Viola Abramova un Raivis Vidzis dejoja labāk, nekā Uldis Marhilēvičs un Ņina Bezzubova. Nudien nevaru. Žūrija vakar patiešām centās uz to norādīt, bet ļaudis sprieda savādāk. Un te nu ir jāatzīst, ka šogad krietni vairāk nekā pērn, balsošana saistās ar kaut ko citu, bet ar dejotprasmi nu gan ne. Pasauli graujoša problēma tā protams nav, bet tomēr, bet tomēr. Jo pērn finālā patiešām varēja platām acīm skatīties, vai labāk dejos Reiniks vai Feldmane, bet šogad vienīgais jautājums būs par to, vai spēkavīrs kļūs par dejošanas čempionu par spīti visam pēc kārtas, jo lai nu kā, bet varam par visiem 100 punktiem droši teikt -- ja vien nesalauzīs kāju, Aiša nākamnedēļ dejos daudz, daudz labāk, nekā Raivis.
Jauku visiem dienu!