Šodien laikrakstā un portālā lasāms, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars apsver domu, ka varētu pamest politiku un atgriezties savā fermā, jo sirdī viņš esot lauku cilvēks. Šī absolūti ir viena no tām reizēm, kad pat ļoti jācer, ka vārdiem sekos darbi, jo uzticamību savā darbā deputāts pazaudēja tajā brīdī, kad centās nomelnot visas likuma aizsardzības instances, kuras nodarbojās ar deputāta dēlu pēc tam, kad dēlu pieķēra pie stūres narkotiku reibumā. Tas nebija augstas amatpersonas cienīgi, it īpaši, ja amatpersona sevi uzskata par drošības speciālistu.
Taču tikpat labi varam lūkoties arī uz to, kā Jaundžeikars uzvedas patlaban. Jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu viņš vēloties risināt uz "sirdsapziņas" pamata, jo vēl arvien deputāts domājot to pašu, ko pirms laiciņa klārēja Atkarīgajā Rīta Avīzē, proti, ja attiecībā uz Kažociņu ir sākta atbalsta kampaņa, tas acīmredzot nozīmē, ka cilvēks nav politiski neitrāls.
Tas prasa milzīgu pašmīlestību, domāt, ka visi ir pret tevi sazvērējušies. Arī dēla aizturēšanu pie stūres Jaundžeikars nosauca par sazvērestību, lai gan nespēja pateikt, kas tad tik ļoti būtu gribējis sazvērēties. Jaundžeikara tipa politikāņi nespēj saprast vienkāršu lietu. Atbalsts Jānim Kažociņam tiek pausts ne kādas konkrētas politiskas partijas vai kustības dēļ, bet tāpēc, ka izņemot atsevišķu politikāņu nonsensiskos "argumentus" tajā pašā Atkarīgajā, nav dzirdēts absolūti nekas, kas liecinātu, ka J. Kažociņš ir bijis slikts vai nepieņemams SAB vadītājs. Vēl vairāk, paši politikāņi ir radījuši situāciju, kurā minētie nonsensiskie "argumenti" tūdaļ rada bažas, ka politikāņi arī SAB vadībā grib iebīdīt kādu savējo, kurš netaisīs problēmas. Tas ir tas, ko vēlas novērst tie ļaudis, kuri nosacīti ir saucami par lietussargu revolucionāriem.
Atkarīgajā Jaundžeikars apgalvoja, ka es kādreiz esot teicis, ka atbalstu Kažociņu, jo viņu pazīstu. Patiesība ir tāda, ka es Jāni Kažociņu nekad pat vaigā neesmu redzējis. Vēl vairāk, ja man šodien būtu jāatbild uz hrestomātisko Latvijas faktu jautājumu par to, kura partija saņemtu manu balsi, ja vēlēšanas notiktu šodien, es atbildētu, ka nezinu, jo vienas man ir likušas pievilties un otras vēl sevi nav pierādījušas. Man vienīgais jautājums ir par lūk, ko -- ja Jānis Kažociņš ir amatam nepiemērots, tad lai attiecīgās amatpersonas man skaidri paskaidro, kāpēc. Nevis melo par to, ka SAB direktors ņem instrukcijas no ASV vēstniecības, bet skaidri pasaka, kas ir par lietu. Ja opozīcijas pamatā ir tikai meli un muldēšana, tad man rodas iepriekšminētās šaubas par to, kas politikāņiem ir padomā. Ja Jaundžeikars un viņam līdzīgi domājošie vēlas tur saskatīt kaut kādu sazvērestību, tad Dievs ar viņiem. Taču tiesiskums un politiskais godīgums mūsu valstī joprojām nav nostiprinājies pietiekami tālu, lai to varētu uzskatīt par pašsaprotamu. Un tieši tāpēc politikāņu uzvedība bieži vien liekas tik aizdomīga.
Jauku visiem dienu!