Tagad, kad par mani aktīvākie, veselīga ideālisma pilnie kolēģi ir sarosījušies šo savienību izvilkt no vēstures mēslaines un padarīt par profesionālo ētiku sargājošu un kopjošu organizāciju, arī es saskatu gaismu tuneļa galā un esmu gatava ieguldīt savu artavu šajā cīņā. Liels paldies kolēģiem par cīņas sparu un izturību. Lai jums veicas un nemetiet plinti krūmos, kamēr cīņa nav galā.
Kādēļ mums jācīnās par žurnālistu ētiku, ja to mums neliek darīt neviens likums? Tādēļ, ka reālas konkurences neesamība vietējā mediju tirgū, kas izskaidrojama ar dažādiem apstākļiem, rada maldīgu un pašapmierinošu priekšstatu par visatļautību un nesodāmību, kas varbūt var nest augļus īsākā laika periodā, taču ilgtermiņā ir graujoši kā žurnālistikai, tā arī sabiedrībai kopumā. Žurnālistika nav nekas atrauts no sabiedrības vai tai pāri stāvošs. Kalpojot kā sabiedrības sargsuņiem, pašiem jābūt pilnīgi drošiem, ka mūsu pašu būdā valda kārtība. Nav slikts ideāls, vai ne?