Stāsts par e-lietu ministri Inu Gudeli un viņas ļoti smalkajām dzimšanas dienas svinībām, kurās viņa laikam pati nemaz nepiedalījās, jo bija jāspriež par Lattelecom lietām (un tas, starp citu, rāda cik ļoti ilgi valdība ir muļļājusies ap minēto jautājumu, jo tusiņš notika pagājušā gada jūnijā) lieliski ilustrē vairākus pamatpostulātus Latvijas Republikas politiskajā vidē.
Pirmkārt, absolūta atteikšanās no jebkāda veida morālas, garīgas vai ētiskas atbildības. Pirkstu rādīšana visos iespējamos virzienos -- sekretariāta vadītāja, viņas palīdze, ne tie ļaudis pie ne tiem datoriem utt., utml. Pareizi šajās dienās portālā rakstījuši tie cilvēki, kuri piemin Lailu Freivaldi, kura Zviedrijā no amata aizgāja tāpēc, ka dzīvokļa privatizācijā bija rīkojusies nebūt ne nelikumīgi, bet neatbilstoši savas partijas pamatprincipiem. No kā var secināt, ka Zviedrijā, atšķirībā no Latvijas Republikas, partijām ir arī citi principi, ne tikai "sakampsim visu, ko var sakampt, un pēc mums kaut vai plūdi." Tas ir cēli no ministres kundzes, ka viņa ir centusies iesniegt savu atlūgumu, bet jādomā taču, ka viņa ļoti skaidri zināja, ka premjerministrs to nepieņems.
Jo tas, kā teiktu Godmanis, ir punkts divi. Situācija ap I. Gudeli demonstrē Latvijas politiskās "elites" otru pamatprincipu -- "sargāsim savējos". Turklāt visciniskākajā veidā, ministres grēka atklāšanu tūlīt pārdēvējot par briesmīgu sazvērestību. "Zaļais zemnieks" Mārtiņš Roze, kura izpratni par ētiku politikā mēs redzējām tad, kad savas ministrijas valsts finansētajos apkārtrakstos viņš sāka reklamēt pats sevi, uzskata, ka skandālu ap ministri un viņas zemeņu torti kāds ir speciāli sarīkojis. "Zaļo zemnieku" frakcijas vadītājs Brigmanis ir aizrunājies pat tālāk: "Šis gadījums skaidri pierāda, cik vienkārši ir iznīcināt politiķi." Tas nekas, ka ministrei tomēr it kā klātos pārzināt, ko viņas padotie dara ar valsts naudu, patlaban nenotiek nekas cits, kā politiķes "iznīcināšana". Tas nāk no tās pašas dziesmu grāmatas, kā pagājušā vasarā viena vadošā politikāņa skaidrojums, ka nodokļu nemaksātājs ir pats labākais kandidāts prezidenta amatam, jo viņš ir atzinies, ka ir nodokļu nemaksātājs. Un, protams, ir vairāk kā skaidrs, ka gadījumā, ja politiskā "elite" par 800 latu vērtu grēku atbrīvotos no Inas Gudeles, tad tomēr būtu ar citām acīm jāskatās uz traktorbuldozerraķetisko satiksmes ministru, kura pārraudzītajā nozarē notikušo batāliju cena ir mērāma ar daudz lielāku nuļļu skaitu pēc pirmā cipara.
(Starp citu, interesanti, ka šo lietu pirmā gaismā cēlā Atkarīgā, kurai nekad nav bijis raksturīgi analizēt valdošās koalīcijas politikāņu grēkus un nedarbus, jo Atkarīgās finanses ir atkarīgas no visnotaļ grēcīgas vides. Varbūt laikrakstā strādājošie tomēr nav gatavi vienmēr pildīt tikai naftas industrijas klēpja sunīša lomu. Ja tā, tad apsveicu.)
Uz Latvijas politikāņu grēku fona I. Gudeles torte nekas milzīgi briesmīgs nav, it īpaši tāpēc, ka ministre tagad ir paguvusi naudu atmaksāt budžetā. (Interesanti, starp citu, kā tas notiek. Kur man būtu jāiet, ja es gribētu kaut ko iemaksāt budžetā?) Taču uz ministres sirdsapziņas būs jāpaliek atziņai, ka viņa ir uzkrāvusi vēl vienu akmeni piramīdai, kura saucas "Latvijas politiskās vides degradācija".
Jauku visiem dienu. It īpaši tiem, kuriem šodien ir dzimšanas diena un varbūt kāds ir gatavs arī viņiem uzsaukt kūku un vīnu par 800 latiem. Protams, tikai ne no valsts naudas.