Man personīgi neliekas būtiski, vai Lattelecom privatizē firmas darbinieki un vadība kopā ar amerikāņu investoru, kas saucas Blackstone Group, vai arī to privatizē ar izsoles palīdzību Rīgas Fondu biržā. Taču premjerministra Ivara Godmaņa doma, ka vēl kādu laiku valsts varētu paturēt vairākuma tiesības firmas darbībā, gan nav laba. Pirmkārt ir stipri jāšaubās, vai nopietns investors būs gatavs maksāt lielu naudu par mazākumtiesībām mazas valsts fiksēto telefonu uzņēmumā. Otrkārt, atsakoties no valdības konceptuāli pieņemtā daļu izpirkšanas darījuma valdība nekādu labo iespaidu par sevi kā partneri neradīs. Treškārt, pilnīgi pareizi šodien Dienā pateica bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis -- valstīm nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. Masīvas konkurences apstākļos Lattelecom vairs nav stratēģiski nepieciešams uzņēmums, tas arī privātās rokās būs regulēts, tajā skaitā arī strīdīgajā Universālā pakalpojuma kontekstā. Turklāt valsts tomēr nav vienlīdzīgs konkurents privātbiznesa apstākļos. Tiesa, dividendes no Lattelecom valsts reizēm ir saņēmusi pamatīgas. Taču tas nav arguments, lai tā turpinātu iesaistīties komercvidē.
Manuprāt pati būtiskākā nelaime ar Godmaņa ieteikumu ir tāda, ka gadījumā, ja valdība to akceptēs, tas firmai vēl vairākus gadus nozīmēs nenoteiktu statusu, jo mūžīgi jau valsts tajā nepiedalīsies, un izaugsmei, attiecību veidošanai ar klientiem un partneriem ārzemēs tas nudien neko labu nedos. Vēl vairāk, ja ir patiesa šodien Dienas Biznesā minētā iespēja, ka Godmanis vienkārši ir paziņojis kaut ko tādu, kas jau sen ir sarunāts ar skandināvu telekomunikāciju gigantu TeliaSonera -- proti, tam tiks pārdots par Lattelecom ienesīgākais Latvijas Mobilais telefons, savukārt valsts nodrošinās, ka vismaz vēl kādu laiku Lattelecom mobilajā tirgū nekonkurēs -- tad tas jau ir nesmukums. Telekomunikācijas ir milzīgu inovāciju vide, kurā arvien aktīvāka konkurence nāk tikai par labu. Godmaņa padoms būtu noraidāms.
Jauku visiem dienu!