Prieks redzēt, kā Atkarīgā Rīta Avīze turpina darboties uz "ja Diena teica balts, tad mēs teiksim melns" principa. Kolēģis Gustavs Strenga jau aplūkojis šodien Atkarīgajā publicēto jūsmīgo rakstu par to, cik ļoti lieliski superīgi perfekti burvīgi lieliski nevainojami ideāls ir jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers. To var salīdzināt ar viņdien Dienā publicēto rakstu, kurā bija teikts, ka jaunajam prezidentam viesojoties Igaunijā ir bijusi "mikla piere", no kā varot secināt, ka viņš ir bijis nervozs. Ja pirmajā gadījumā var vienkārši kārtējo reizi nopūsties par kolēģu angažētību, tad otrā gadījumā būtu maigi jāatgādina, ka arī analītiska rakstura materiālos drusku rūpīgāk būtu jāatrod sakarība starp faktu un secinājumiem, vai pareizāk sakot, jāskatās, vai secinājumu pamatā patiešām ir adekvāti pierādījumi.
Otrs, visbiežāk es vienkārši ignorēju tos lasītājus, kuri komentāros raksta, ka man nevajadzēja rakstīt par šo, bet vajadzēja rakstīt par to, jo, ja es būtu gribējis rakstīt par to, tad es tā arī būtu darījis. Taču aizvakar blogā parādījās kāds Aldis Eglājs un komentējot rakstu par telemārketingu un bērnu telefona līnijām vaicāja, ko es domāju par viesstrādnieku ievešanu Latvijā, jo tā esot "Latvijai vitāli svarīga problēma". Šoreiz neiebildīšu, jo Aldim ir taisnība -- tā ir būtiska lieta. Aldi, es neesmu ekonomists, un tāpēc no šāda viedokļa atbildēt Jums nespēšu, bet arī es esmu lasījis Jūsu minēto pētījumu, un teikt, ka viesstrādniekus meklē tikai "nīkuļi" nu nepavisam nav patiesība. Jomas, kurās visakūtāk trūkst darbinieku ir celtniecība un mazumtirdzniecība, un tās nu nav jomas, kurās var runāt par nīkuļošanu. Jūs rakstāt, ka Latvijā ir "liela neizmantota darba rezerve." Kur tad tā ir? Tulkošanas gaitās man nākas tulkot visdažādākos materiālus, un daudz ir to tautsaimniecības jomu, kurās darbinieku trūkst, trūkst un trūkst. Desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju patlaban atrodas ārzemēs (un savu attieksmi pret notikumiem Latvijā, starp citu, adekvāti demonstrēja referenduma dienā, kad Īrijā procesā piedalījās veseli 60 cilvēki). Ievērojama daļa tās "neizmantotās darba rezerves" sastāv no ļaudīm, kuri strādāt nevēlas, ir ieslīguši alkoholismā un bezcerībā. Ir arī tas apstāklis, ka brīvās darba vietas bieži vien koncentrējas Rīgā, bet brīvais darba spēks koncentrējas citur, un Latvijā ir gana lielas problēmas i ar transportu, i ar dzīves vietas atrašanu. Iekšzemes migrācija joprojām nav īpaši aktīva. Kas attiecas uz ārzemniekiem, ja esat sekojis tam, ko esmu gadu gaitā rakstījis, Aldi, tad zināsit, ka es noraidu atsevišķu latviešu pārliecību, ka latvieši var dzīvot vieni paši savā sētā un viņiem nav vajadzīgs neviens cits. Jūsu apgalvojums, ka viesstrādnieki "vistiešākā veidā grauj tautas labklājību un morāli", tomēr ir noraidāms, jo Jūs, kā reizēm ļaudīm gadās, ar lielu pindzeli tagad esat nokrāsojis visdažādākos cilvēkus. Viesstrādnieki Latvijā, Aldi, jau ir, apgalvojums, ka viņi grauj labklājību, nav patiess, tieši pretējais -- viņi pietiekami daudzos uzņēmumos nodrošina produktivitāti un ienākumus, nevien sev, bet arī kolēģiem un viņu ģimenēm. Turklāt tajos brīžos, kad iedzīvotājiem ir vajadzīgi celtniecības vai remonta pakalpojumi, viņiem tomēr ir gluži vienalga, kas špaktelē sienas un balsina griestus, ka tik tas tiek izdarīts veikli un pienākošā kvalitātes līmenī. Savukārt, kas attiecas uz morāli, tā nu reiz nav lieta, par kuru vispār raizēties valstī ar banānu republikas cienīgu valdību un tautsaimniecību, kurā korumpētība joprojām ir mīksti sakot pārāk masīva.
Jauku visiem pirmdienu!