Manuprāt, šis ir ļoti vērtīgs ierosinājums, kas būtiski uzlabos gan iedzīvotāju līdzdalības mehānismu, gan motivāciju uz šo līdzdalību kā tādu, kas savukārt veicinās komunikāciju starp sabiedrību un pārvaldi un sabiedrības izglītošanos.
Jūrmalas attīstības biedrība ar šādu iniciatīvu nāk saistībā ar ieilgušo problēmsituāciju Jūrmalas pilsētā (kas ar to kļuvusi „bēdīgi slavena” jau pat ārpus Latvijas robežām) – kur iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar faktu, ka sabiedriskajām aptaujām par pilsētas plānojumu izrādās tikai „konsultatīvs raksturs” bez reālas ietekmes. Piemēram, 2006. gadā pret kādu pilsētplānojuma grozījumu tikuši savākti ap 7000 parakstu, taču rezultātā dome tos vienkārši ignorējusi. Ja šādu aptauju vietā stātos pašvaldību referendumi, to rezultāti domei būtu jau saistoši ar likuma spēku. Biedrībasprāt, šiem referendumiem būtu arī jāatšķiras no valsts līmeņa referendumiem pēc organizēšanas formas – lai to norise būtu operatīvāka.
Protams, arī te ir savi atslēgmomenti, kurus likuma grozījumu izstrādē būs jāatrisina – ierosinātāju skaita sliekšņi; referendumiem pakļaujamo, pašvaldības kompetencē ietilpstošo jautājumu loks; lielo pilsētu pašvaldību referendumu izmaksas u.c. Taču viss ir atrisināms – un kā iniciatīvu es šo noteikti atbalstītu. Galu galā, kā jau atzīmēja deputāte Rasma Kārkliņa – līdzīga rakstura priekšlikums ir jau minēts „Vienotības” programmā. Biedrības pārstāvji norādīja, ka šādas idejas priekšlikumu līmenī valsts pārvaldē klejo jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, taču tālāk tās nekad nav tikušas.
Diskusijas gaitā biedrības pārstāvjiem radās papildus ierosinājums – ļaut šādiem referendumiem notikt ne tikai par jau pieņemtiem domes lēmumiem, bet arī kā iespējai ierosināt jaunas iedzīvotāju iniciatīvas.
Kopumā frakcija pauda atbalstu biedrības centieniem; no frakcijas puses koordinēt sadarbības un attiecīgā jautājuma virzīšanas procesu uzņēmās deputāti Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais.