Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Par rakstudarbiem un Sicīliju

Kaut arī bloga lasītāji liek manīt, ka politiķu rakstu darbi ir domāti vienīgi sevis spodrināšanai un tāpēc pārtraucami, pēdējā Rīgas Laikā Vita Matīsa, rakstot par Nikolā, uzstājīgi aicina izpausties: "... vairums vadošo franču politiķu var lepoties ar to, ka publicējuši kaut vienu nozīmīgu grāmatu.

..; cik latviešu politiķu ar līdzīgiem "hobijiem" mēs varētu nosaukt?" Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņā daudzskaitlīgas grāmatas par prezidentu kandidātiem bija viens no kampaņas elementiem, kurus stingrie likumā noteiktie slavināšanas ierobežojumi nav skāruši, un mēs varētu prognozēt, ka arī Latvijā pirms nākamajām vēlēšanām kādu grāmatu sarakstīs ne tikai Sandra Kalniete un Visvaldis Lācis, kuri to spēj, bet arī tie politiķi, kuriem ir grūtības atcerēties savas mīļākās grāmatas nosaukumu. Lasītāji iesaka, lai rakstu par pievienotās vērtības nodokli un koncertzāli. Kā liecina visjaunāko laiku vēsture, nodokļu tēmai piemērotākais ir nevis bloga, bet vēstuļu formāts. Savukārt, par koncertzāli mazliet zemāk. Vasara ir ceļojumu laiks, tāpēc jāraksta par tālām zemēm. Nevarēju izdomāt, par kuru tieši. Un jo saspringtāk par to domāju, jo mazāk ideju radās. Aizeks Azimovs tādos brīžos parasti gāja uz kino, kur doma iegūst atpūtu. Arhimeds gāja uz pirti. Mēs diezgan skaidri varam iedomāties Arhimedu pirtī, viegli jokojot un apspriežot pēdējās ziņas no Aleksandrijas un Kartāgas, pēdējos skandālus Sirakūzu pilsētā. Sirakūzās ir divi amfiteātri, viens grieķu, otrs - romiešu būvēts. Sirakūzās koncertvieta bija valstiskuma apliecinājums, savukārt, pirts bija vieta, kur parunāt par politiku. Sirakūzu pirts vannā, kā zināms, Arhimeds arī nonāca pie secinājuma, vai valdnieka Hērona II kronis bija īsts vai apšaubāms. Pēc tam Arhimeds kails skrēja pa ielu, tātad tas bija Arhimeds, nevis karalis, kurš pirmais bija jebkādi publiski kails. 1347. gada oktobrī Dženovas kuģi, kas veda preces no Kaffas (tagad Feodosija) pietauvojās citā Sicīlijas ostā, proti, Mesīnā. Citu preču starpā jūrnieki atveda buboņu mēri. 20 miljoni jeb trešdaļa Eiropas iedzīvotāju gāja bojā epidēmijā, kuru Eiropā ievazāja caur Sicīliju. No reģionālās attīstības un pašvaldību lieluma attīstības prognozēšanas viedokļa ir būtiski pieminēt, ka pirms mēra laikiem Parīzē, Florencē, Venēcijā un Dženovā bija 100 000 iedzīvotāji, Milānā, Romā, Boloņā, Palermo, Ģentē un Brigē bija virs 50 000, Londonā - ap 50 000, Barselonā, Seviļā un visās lielākajās Hanzas savienības pilsētās bija knapi virs divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā šobrīd ir pilsētas, kurās ir vairāk. Bet, atgriežoties pie Mesīnas, atliek vēl pastāstīt par tiltu starp Scillu un Haribdu, kas Sicīliju savienotu ar pārējo Itāliju. Tas būtu bijis pasaulē lielākais tilts, tomēr 2006. gada 12. oktobrī Itālijas parlaments ar 272 balsīm pret 232, nobalsoja par tā nebūvēšanu. Argumentu bija daudz, cita starpā, ka finansēšanas plāns ir neskaidrs, ka pastāv zemestrīču risks un ka pastāv bažas par ievērojamas daļas būvniecībai novirzīto finanšu līdzekļu nonākšanu organizētās noziedzības rokās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja