Taču ir arī izņēmumi. Ar interesi skatos informatīvi analītiskos raidījumus, kādi tiek piedāvāti nedēļas nogalē. Ar lielu interesi skatījos "Dejo ar zvaigzni", ar sākotnēji lielu, bet ātri vien nopolokošu interesi -- "Dziedi ar zvaigzni". Reizēm paskatos "Prāta banku" vai "Miljonāru" un skurinos par domu, kā man klātos, ja mani nosēdinātu atbildētāja krēslā (mans lielais klupšanas akmens būtu jautājumi par Latvijas ģeogrāfiju a la "kurā rajonā atrodas Pampāļi"). Un katrā gadījumā esmu no tiem, kuri zina, ka reklāmas "pauzes" laikā minētajos un citos raidījumos ir iespējams pagatavot vakariņas, izvest suni pastaigā, izlasīt trīs nodaļas grāmatā un vēl izgludināt veļu. Nu Diena ir veikusi pētījumu, kurā patiešām apstiprināts, ka reklāmas ir vairāk nekā atļauts. Nacionālā Radio un televīzijas padome šodien sola bargi runāt ar visu telekompāniju pārstāvjiem.
Te ir koks ar diviem galiem, jo par visiem krāšņajiem pašmāju šoviem, kā arī par visiem no ārvalstīm iepirktajiem seriāliem un kinofilmām, telekompānijām protams ir jāmaksā, un jāpieļauj, ka tas nebūt, nebūt nav lēts prieks. Reklāma -- tā ir cena, kuru mēs visi maksājam par iespēju televīzijā vērot pavisam vai vismaz visnotaļ jaunu saturu. Taču nudien liekas, ka kaut kā reklāmas demonstrēšanu varētu pārkārtot. Manā dzimtajā Amerikā pusstundu gari raidījumi patiesībā ir 22 minūtes gari -- astoņas minūtes aiziet reklāmām. Bet kaut kā nav kritis acīs tas, ka šīs astoņas minūtes būtu viengabalainas, reklāmas tiek sadalītas mazākās grupiņās. Tiesa, Amerikā ar vērienu attīstās tehnoloģijas, kuras ļauj raidījumus iekodēt datorā un skatīties jau bez reklāmām. Latvijā tik tālu vēl neesam tikuši.
Bet no otras puses, ja reiz ir noteikumi par to, cik stundas laikā drīkst demonstrēt reklāmas, tad tie ir noteikumi, kuri ir jāievēro, un bezkaunīgi reklāmas laiku palielināt par 10, 25 vai 50 procentiem un cerēt, ka neviens nepamanīs -- tas ir pagalam nelāgi, un simbolisks naudas sods jau nevienu telekompāniju no šādas rīcības patiesībā neatturēs. Ceru, ka NRTVP un TV kompāniju pārstāvji atradīs veidu, kā nodrošināt dzīvu kazu un paēdušu vilku. Viens ir skaidrs -- patlaban situācija nav gluži akceptējama.
***
Un otrs -- sen neesmu tā priecājies par laikrakstā publicēto, kā šorīt, kad lasīju Satversmes aizsardzības biroja pārstāves atbildi uz "Tautas" partijas "vecbiedra Gundara Bērziņa balamutīgo pļāpāšanu Atkarīgajā Rīta Avīzē. Ļoti smalki atbildes autore būtībā Bērziņam pateica, ka viņš vienkārši ir kļuvis par muldoņu. Paldies viņai, un visiem lasītājiem iesaku tekstu izlasīt arī pašiem.
Jauku visiem dienu!