Šī gada 11. jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja divus Veselības ministrijas sagatavotus dokumentus: Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas plānu (skatīts atkārtoti) un rīkojumu Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju. Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu (aģentūru) reorganizācijas rezultātā līdz 2009. gada 1. oktobrim plānots izveidot tiešās pārvaldes iestādes, turklāt mazākā skaitā. Tā rezultātā veselības aprūpes pārvaldē vairs nebūs nevienas aģentūras! Sabiedrības veselības aģentūra tiks reorganizēta par Sabiedrības veselības dienestu, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra kļūs par Veselības aprūpes norēķinu centru, pārdalot daļu funkciju arī jaunveidojamam Veselības ekonomikas institūtam, kas tiks veidots uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes. Savu līdzšinējo nosaukumu saglabā vienīgi Veselības inspekcija. Divas iestādes – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra un Medicīnas profesionālās izglītības centrs – tiek likvidētas, to funkcijas deleģējot attiecīgi Veselības ministrijai, Veselības norēķinu centram, Veselības inspekcijai, Sabiedrības veselības dienestam un Zāļu valsts aģentūrai, kuru plānots pārveidot par valsts kapitālsabiedrību bez valsts budžeta finansējuma. (Par pēdējo gan MK lēma, ka projekta teksta daļu, kas paredz Zāļu valsts aģentūras pārveidi par kapitālsabiedrību, ir jāsvītro.)
Rūpīgi izpētot optimizācijas plānu un rīkojumu par reorganizāciju, secināms, ka ar veselības pārvaldes reformas plānu tā arī pusgada laikā nav pietiekami veicies, neraugoties uz to, ka MK to ir pieņēmis. Diemžēl šajos abos Veselības ministrijas dokumentos ir pretrunas, nepilnības un atkāpes no sākotnējiem plāniem.
Piemēram, bija plānots, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nodos Veselības inspekcijai funkciju „veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju un to sniegšanas atbilstības normatīvajiem aktiem uzraudzību”, respektīvi, kontroli (MK 30. aprīlī atbalstītā rīcības plāna 2.1.2.punktā). Savukārt 11. jūnijā pieņemtajā plānā sadaļa par funkcijas nodošanu ir izslēgta, bet dokumenta par funkciju optimizāciju beigās (3.sadaļā) parādās, ka Veselības aprūpes norēķinu centrs to neveiks. Vai tas nozīmē, ka funkcija netiks veikta, jo nevienam netiek nodota? Savukārt tajā pašā dienā pieņemtais rīkojums par reorganizāciju liecina, ka Veselības norēķinu centrs tomēr pārņem (saglabā) šo funkciju (3.3.2.7.punkts). Kāda funkciju optimizācija un iestāžu reorganizācija tiks veikta, ja šie dokumenti ir pretrunā viens otram?
Nav skaidrs, kas notiks ar ārstniecības iestāžu reģistra un ārstniecības personu reģistra papildināšanu, likvidējot Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru, kura pilda šo funkciju. Nav saprotams, kāpēc iestāžu optimizācijas plānā šo reģistru papildināšanu nodod Sabiedrības veselības dienestam ar piezīmi „tikai attiecībā uz statistiskās informācijas iegūšanu un apkopošanu” (2.4.1.punktā), bet citu ārstniecības personu (māsu, vecmāšu, ārstu palīgu utt.) reģistru no otras likvidējamās iestādes pārņem Veselības inspekcija (2.2.6.punkts). Savukārt rīkojums par reorganizāciju paredz, ka ārstniecības iestāžu reģistru tomēr pārņem Veselības inspekcija, nevis Sabiedrības veselības dienests (pretruna, dublēšanās un sadrumstalotība turpinās), bet par ārstniecības personu reģistra pārņemšanu jautājums nav atrunāts. Jāpiebilst, ka Veselības inspekcija kontrolēs ārstniecības iestāžu atbilstību obligātajām prasībām. Loģiski būtu, ka šos reģistrus pārņemtu Veselības inspekcija.
Ministru kabinets ir saskatījis vienu trūkumu reorganizācijas rīkojumā – nav norādītas funkcijas, kuras no Sabiedrības veselības aģentūras plānots nodot Veselības ministrijai, un ir uzdevis tās precizēt. Tās ir ietvertas otrā dokumentā – funkciju optimizācijas plānā, tomēr tajā nav norādīts, vai un cik štata vietu tiek nodotas Veselības ministrijai (atšķirībā no konkrētā uzskaitījuma par citām funkcijām). Apskatot Veselības ministrijas un Sabiedrības veselības aģentūras nodaļas, ir redzams, ka dublējošās funkcijas Veselības ministrijā veic Sabiedrības veselības departamenta visas četras nodaļas ar 14 darbiniekiem. Varbūt pietiktu ar departamenta četriem darbiniekiem. Veselības ministrija funkciju optimizācijas plānā ir pateikusi, ka pārņems Sabiedrības veselības aģentūras funkcijas, kuras dublējas ar divām ministrijas nodaļām.
Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas plānā pārsteidz kāds būtisks konstatējums, ka „neviena no valsts aģentūrām vai iestādēm šobrīd praktiski neveic medicīnisko tehnoloģiju (izņemot zāles) ekonomisko novērtēšanu”(!) un „lai turpmāk nodrošinātu efektīvas un caurredzamas veselības aprūpes pakalpojumu (produktu) ekonomiskā novērtēšana un cenu veidošana būtu jānodod [..] Veselības ekonomikas institūta kompetencē” (49., 50.lpp.). Tas apstiprina, ka Latvijā nav bijusi un netiek nodrošināta efektīva veselības aprūpe un caurredzama pakalpojumu pirkšana!
Lielākais iebildums, iepazīstoties ar apstiprinātajiem dokumentiem, ir pret to, ka ar funkciju pārvietošanu un iestāžu nosaukumu maiņu tomēr nav dota pārliecinoša atbilde uz jautājumu par demisionējušā veselības ministra Ivara Eglīša pieteikto reformu veselības aprūpē. Vēl 28. aprīlī viņš Saeimas deputātiem prezentēja plānotās pārvaldes reformas veselības aprūpē, kur par mērķi definēja mazu, efektīvu, sabiedrībai kalpojošu pārvaldi, un solīja, ka reformas rezultātā darbinieku skaits samazināsies par 300-350 darbiniekiem (jeb 23-27%) un finansiālais ietaupījums būs 6,7 miljoni 2010. gadā. Diemžēl no pieņemtajiem dokumentiem redzams, ka darbinieku skaitu veselības aprūpes pārvaldē plānots samazināt par 227 jeb 17,4%, kas visticamāk būs pat vēl mazāks, jo nav pateikts vai un cik darbinieki funkciju nodošanas rezultātā pāries no Sabiedrības veselības aģentūras uz Veselības ministriju, no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras uz Veselības inspekciju (augstāk minētie trūkumi, pretrunas). Arī plānotais ietaupījums 2010. gadā norādīts vairs tikai 4,9 miljoni latu, kas ir tikai par 12,4% no 2009.gada finansējuma. Skaitliskā izteiksmē pieteikto reformu efektivitāte pat plānošanas etapā apjoma ziņā ir īstenota, realizējot mazāk par 70% no pieteiktā darbinieku skaita samazinājuma un 73% no solītā līdzekļu ietaupījuma. Un vērtējums ir tikai pēc formas.
Minētā iestāžu reorganizācija un funkciju pārdale negarantē sabiedrībai kalpojošu pārvaldi. Priekšnosacījums labai sabiedrības pārvaldei ir attieksmes maiņa pret pārvaldības objektu – sabiedrību, un tādu līdz šim nenākas vērot. Ieteikums būtu sākt ar atklātību, iespēju sabiedrībai laicīgi, pirms lēmumu pieņemšanas, iepazīties ar plānoto, pārliecināties par paredzamo lēmumu pamatojumu (uz pierādījumiem balstītu, sociālekonomiski izmaksu efektīvu), aktīvi reaģēt, diskutēt un dot savu vērtējumu.