Komisijas
Katram deputātam jādarbojas vismaz divās komisijās, no tām vienā t.s. lielajā jeb likumdošanas komisijā. Kā savām interesēm un prioritāšu izpratnei tuvāku izvēlējos izglītības, kultūras un zinātnes komisiju (likumdošanas komisija), kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā biju viens no trim Sporta apakškomisijas izveidotājiem. Šobrīd apakškomisijā pieteikušies jau 23 deputāti.
Līdz ar to pie manis personīgi vai ar deputāta palīga starpniecību var vērsties tajos ar likumdošanu saistītajos jautājumos, kas skar izglītības, kultūras, zinātnes un sporta jautājumus. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savukārt no nacionālo interešu viedokļa var būt nozīmīga ar to, ka izskata gadījumus, kad deputātiem tiek konstatētas nepietiekošas valsts valodas zināšanas.
Tuvākajā laikā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskatīsim grozījumus Profesionālās izglītības likumā un grozījumus Augstskolu likumā. Drīzumā plānots turpināt diskusiju arī par Augstākās izglītības likuma projektu. Atšķirībā no pirmajiem diviem likumprojektiem, kas satur vairāk formāla rakstura grozījumus, šis ir fundamentāls augstākās izglītības jautājumu dokuments, par kuru labprāt saņemtu viedokļus un priekšlikumus arī no zinošiem attiecīgās nozares pārstāvjiem.
Ja par šiem un citiem komisijā izskatāmiem jautājumiem Jūs vēlaties sniegt priekšlikumus, tad rakstiet man uz e-pastu [email protected], vajadzības gadījumā es vai mans palīgs nosūtīs Jums sīkāku ar interesējošiem jautājumiem saistīto informāciju.
Plenārsēde
Pirms plenārsēdēm Nacionālās apvienības frakcijas deputāti tiekas frakcijas sēdē, kurā tiek pārrunāti visi plenārsēdes darba kārtībā esošie jautājumi (arī t.s. formālie). Par katru jautājumu ziņo un savu vērtējumu sniedz frakcijas pārstāvis attiecīgajā komisijā. Plenārsēdē mūsu frakcijas pārstāvji balso bez „diriģēšanas” (pacelto, nolaisto īkšķu princips), jo visi jautājumi deputāti vidū izdiskutēti jau iepriekš, un deputāti uz sēdi ierodas sagatavoti. Diemžēl citu frakciju vidū šī prakse joprojām nav vērojama – balsojumu diriģē ar īkšķa žestiem vai dažādu krāsu kartītēm.
Vienīgais jautājums, kas pagājušajā plenārsēdē raisīja plašākas diskusijas un kurā viedokļi deputātu vidū krietni atšķīrās bija Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projekts, kas paredzēja baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai (LELB). Pieņemot lēmumu par mūsu frakcijas nostāju konkrētajā jautājumā, ņēmām vērā vairākus apstākļus. Pirmkārt, LELB jau šobrīd dievkalpojumiem izmanto un arī turpmāk varēs izmantot Sv. Pētera baznīcas telpas. Otrkārt, Sv. Pētera baznīca kalpo kā nozīmīgs vēstures mantojums – arhitektūras piemineklis, un vairākas nevalstiskās organizācijas un kultūras darbinieki pauduši nevēlēšanos, ka šāda celtne nonāk kādas konkrētas konfesijas rokās. Treškārt, nav drošības par LELB materiālajām spējām baznīcu uzturēt un visbeidzot ir stipri apšaubāma LELB vēsturiskā saistība ar šo īpašumu, ņemot vērā, ka vēsturiski līdz 1939. gada baltvācu repatriācijai baznīca piederēja vācu luterāņu draudzei, bet pēc tam to pārņēma Rīgas pilsēta. Rezultātā brīvajā balsojumā seši nacionālās apvienības deputāti balsoja pret likumprojektu, bet viens (Dzintars Rasnačs) atturējās.
Vairākos nozīmīgos likumprojektos, kas ir atvērti priekšlikumu iesniegšanai (vai arī tuvākajā laikā tiks atvērti) mūsu frakcija plāno sniegt savus piedāvājumus. Par to nākamajās atskaitēs.
Arī turpmāk gan es gan, citi „Visu Latvijai!” deputāti centīsimies informēt, uzklausīt, vaicāt un citādi aktīvi sazināties ar Jums par Saeimas darbu. Lai veicas!
Cieņā –
Raivis Dzintars