Pasaule rīkojas, lai izkļūtu no krīzes, bet mēs – jā, ko darām mēs?

Starptautiskais Valūtas Fonds patlaban nav pati populārākā institūcija, daudziem simbolizējot rijīgo finanšu haizivju aso zobu rindu. Tomēr galveno speciālistu viedoklis ir vērts, lai tajā ieklausītos. Olivjē Blanšārs, SVF vadošais ekonomists, nupat publicējis lappusi garu rakstu žurnālā The Economist – īsu un skaidru „pamācību mīlēšanā”. Blakus lieliskiem specializētiem padomiem mūsu lasītāju īpašas uzmanības vērti ir sekojošie teikumi: „Pāri par visu, pieņemiet skaidrus lēmumus un rīkojieties noteikti...Vilcināšanās finanšu līdzekļu (financial packages) izlietojumā jau maksājusi lielu naudu. Tālāka nenoteikta runāšana (rounds of debate) vairos nedrošību un līdz ar to padarīs lietas sliktākas”.Nenoteiktā runāšana ir tieši tas, ar ko izceļas mūsu valdošie (ja neskaita pastāvīgi atkārtoto draudīgo refrēnu „būs vēl sliktāk”). Tie tad nu būtu krīzes risinātāji? TV debatēs vēroju apbrīnojami zinošu prezidentu no mazās Karību valsts Giānas, kurš, raksturojis krīzes paredzamās sociālās sekas, teica skaidri un gaiši: ”neredzu, ka politiķi, kuri allaž domā par nākošām vēlēšanām, varētu izvest no pašreizējām grūtībām. TAS JĀUZTIC TIKAI UN VIENĪGI SPECIĀLISTIEM” (izcēlums mans – V.Kr.).Tā tad nu būtu mana pūliņa sāls – mums ir vajadzīga profesionāla valdība. Jo ilgāk pie varas atrodas pašreizējie, jo sliktāk mums, par banku un biznesa uzticības atjaunošanu nemaz nerunājot. Ja to nesaprot valdošo partiju politiķi un prezidents, tad tas liecina par tik katastrofālu paškritikas līmeni, ka tas jau tuvojas apzinātas vai neapzinātas valstisko interešu nodevības līmenim. Desmit Godmaņu – ak Dievs! Nav patīkami to teikt (jo domāju, ka Godmaņa kungs vismaz negrābj no valsts kases), bet premjera nemitīgā un neapturamā manipulēšana ar skaitļu rindām bez īstas kopsakarību un perspektīvu izpratnes ir redzama pa gabalu. Jāiet mājās! Par otru finanšu korifeju jau nav ko runāt, viņa atrašanās valdībā ir apliecinājums vispārējai debilitātei, ar ko esam spiesti pagaidām samierināties. Drudžainie apgalvojumi, ka bez viņiem nojuks aizdevumu saņemšana, ir blefs. Aizņēmumu mums drīzāk piešķīra par spīti viņiem, galvenokārt lielo skandināvu banku ietekmes rezultātā. Un tad vēl paliek jautājums, vai šie sarunu vedēji prata nodrošināt pašus izdevīgākos noteikumus – nemaz nerunājot par to, ka līdz šai dienai nav plāna par aizdevuma izmantošanu, lai atkal iekustinātu Latvijas ekonomikas mehānismu. Kaut kad jau būs jāatbild par kampēju ideoloģijas iesakņošanu Latvijas praksē, arī _Parex _afēra būs jāpaskaidro pilnīgi un bez atlikuma, jo esam tur ieguldījuši jau simtiem miljonu mans un jūsu naudas, bet gala vēl neredz.Profesionāla valdība, Saeimas ārkārtas vēlēšanas pēc jauna, uzlabota vēlēšanu likuma, specializēta speciālistu institūcija ar strikti definētām pilnvarām aizdevuma racionālai izmantošanai – tā ir neatliekama nepieciešamība. Ja tas mums neizdosies, tad, un šoreiz gluži reāli, būs jāatsāk Latvijas celtniecība ar zīļu kafiju, kartupeļu biezputru un mazu, mazu sviesta piciņu. Reiz, 20. g.s. divdesmitajos gados, to darījām. Var jau būt, ka karmiski tas mums tā ierakstīts...