Arī mūsdienās, patriotisma ideja tiek izmantota, lai attaisnotu varas centralizāciju vai, lai meklētu ārēju vai iekšēju ienaidnieku. Tā, piemēram, Putina atdzimstošā Krievija ir lielā mērā balstīta uz patriotisma koncepcijas sastāvdaļām. Latvijas politiskajā kontekstā samērā izteikti patriotisms ir bijis saistīts ar divām tendencēm. Pirmkārt, tas ir bijis saistīts ar etnisko nacionālismu. Otrkārt, patriotisms ir ticis uzskatīts par izteikti labēju politisko spēku prerogatīvu. Šīm atšķirībām no patriotisma citās pasaules un Eiropas valstīs ir bijuši savi objektīvie iemesli. Proti, lai izveidotos moderna patriotisma koncepcija, ir nepieciešama ilgāka valsts pastāvēšana, savukārt, Latvijas gadījumā patriotisms ir bieži ticis jaukts ar nacionālismu, tas ir bijis saistīts ar latviskās identitātes un valodas stiprināšanu. Tāpat, nacionālisma un patriotisma izpratnes bija cieši savijušās Tautas Frontes un pārejas periodā deviņdesmitajos gados, kad nācās konsolidēt Latvijas sabiedrību ap latviskajām vērtībām. Ja mēs skatāmies uz mūsdienu Latvijas politisko spektru un to attieksmi pret patriotismu, tad galvenie patriotisma principi ir iekļauti gandrīz visu esošo politisko spēku programmās un saukļos. Patiesībā, tā tam arī būtu jābūt, jo patriotisms demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā lielā mērā ir saistīts ar tiesiskas, parlamentāras valsts sistēmas atbalstīšanu. Normālā eiropeiskā sabiedrībā patriotismam nevajadzētu būt tai vērtībai, kas atšķir vienu partiju no otras, tāpat kā uzticība demokrātijai, tiesiskumam, varas dalīšanai un citām demokrātiskas valsts pamatvērtībām. Patriotisms ir pamatnorma nevis manipulācijas līdzeklis darbā ar vēlētājiem. Lūkojoties no "Sabiedrība citai politikai" viedokļa, mēs uzskatām, ka patriotisma pamats: tiesiska, nekorumpēta, liberāldemokrātiska, neatkarīga Latvija ir pamatvērtība, pēc kuras mēs savos politiskajos lēmumos vadāmies un turpināsim vadīties. Jautājums ir cits. Kā panākt, ka šādas vērtības nostiprinās mūsu sabiedrībā uz palikšanu? Kāda taktika pielietojama, lai Latvijas sabiedrība tiešām būtu patriotiska, bet nevis vārdos, bet pēc savas būtības? Latvijas politikā līdz šim sevis definēšana par patriotu bieži notika sevi pretstatot citiem, jo tā ir vieglāk. Tas, savukārt, noved pie nacionāla tipa retorikas izmantošanas politiskajā cīņā, jo ar patriotiskiem lozungiem ir vieglāk mobilizēt sabiedrību nekā ar praktiskas politikas piedāvājumiem. Piemēram, ir vienkāršāk iestāties pret naturalizāciju, nevis veidot izsvērtāku pilsonības politiku. Ir vienkāršāk palielināt sodus par valsts valodas nelietošanu, nekā izveidot veiksmīgas valodas mācīšanas politiku. "Sabiedrība citai politikai" nav pieņemams patriotiskais populisms un dažādu fobiju izmantošana sabiedrības īslaicīgai mobilizēšanai politiskajam atbalstam. Ja mēs patiesi vēlamies izveidot patriotisku sabiedrību, mums vispirms ir jāpanāk, ka Latvijas sabiedrības vairums tic un uzticas savai valstij, tās institūcijām un politiķiem, un ierēdniecībai. Pēc tam, ir jāpanāk, ka Latvijas sabiedrība notic Latvijas valsts pārvaldes efektivitātei gan mājās, gan starptautiskajā sabiedrībā. Kamēr nebūsim panākuši šo mērķi, visas runas par patriotismu būs tukša retorika. Kā to izdarīt? Vispirms ir jāsaprot, ka patriotisma ideju galvenais sargātājs ir vidusšķira, kurai, manuprāt, Latvijas politikā nav noteicošā loma. Jaunieši, kas beidz augstskolu Latvijā vai ārzemēs, cilvēki, kuri nopelnījuši naudu Īrijā un ceļ dzimtenē māju, lai atgrieztos uz dzīvi, liela daļa pensionāru, skolotāju, ārstu - tie ir cilvēki, kuri pieder vai, kuriem būtu jāpieder vidusšķirai un jālemj par savas valsts attīstību. Tajā pašā laikā šie paši cilvēki bieži pie mums sastopas ar demokrātijas fikciju, korupciju un valsts neieinteresētību šiem cilvēkiem palīdzēt dzīvot šajā valstī, kur nu vēl uzņemties atbildību pār valsti. Kamēr Latvijā vara piederēs dažiem nevis daudziem, mums būs patriotisma deficīts. "Sabiedrība citai politikai" pieliks visas pūles, lai šo deficītu likvidētu ar pārdomātu ekonomisko, nodokļu sociālo un izglītības politiku un nevis ar patriotisku populismu.
Patriotisms Latvijas politikā
Kopš eksistē valsts jēdziens, eksistē arī patriotisms. Patriotisma pirmsākumi meklējami senajā Romā, pēc tam republikāniskās Itālijas pilsētvalstīs. Tomēr, jaunu nozīmi patriotisms iegūst izveidojoties modernai nacionālo valstu sistēmai pēc Amerikas un Francijas revolūcijām. Jāpiebilst, ka patriotisms ne vienmēr ir demokrātisks, un, ja tas ir demokrātisks, tas ne vienmēr ir liberāls – proti, ņem vērā vai veicina izpratni par pilsoņa un cilvēktiesībām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.