Pirmo reizi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) vēsturē būs skatāma tik vērienīga akvareļu izstāde. "Eksistē negatīva mitoloģija par mākslas darbiem, kuri guļ muzeju plauktos un kurus neviens neredz," saka muzeja Kolekciju nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone. Viņa atklāj, ka patiesībā izstāžu apritē gada laikā tiek parādīti vidēji 800–900 krājumā iekļautie mākslas darbi. Arī Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts ir daļa no muzeja kolekcijas sistēmiskās eksponēšanas, kas šoreiz tiks papildināta ar plašu pasākumu programmu. Vairāk informācijas www.lnmm.lv.
"Tā ir vispārpieņemta prakse arī Rietumu muzejos – padziļināti pievērsties kādas tehnikas izpētei," akcentē Elita Ansone. 2011. gadā muzejā Tate Britain Londonā tikusi sarīkota plaša akvarelim veltīta izstāde Watercolour, kuru smalki izpētījusi viena no Latvijas ekspozīcijas kuratorēm Valda Knāviņa. "Par spīti asociācijām ar viktoriāņu laika dāmu un ziedu atainojumiem, akvarelis bieži ir bijis tāls no pliekanā," rakstīja britu izdevums The Guardian. No Viljama Bleika līdz Treisijai Eminai – izstāde demonstrēja šīs glezniecības tehnikas daudzpusību un spēku.
Jāapskata visi periodi
Ekspozīcija Arsenālā aptvers trīs gadsimtus. Elita Ansone stāsta, ka sākumā ir bijusi iecere to veidot no XX gadsimta otrās puses līdz jaunākajiem darbiem, tomēr izstādes rīkotāju ambīcijas kļuvušas lielākas – ja reiz esam ķērušies pie akvareļa, ir jāapskata visi periodi. Pirmie šīs glezniecības tehnikas paraugi Latvijā ir XVII gadsimta otrajā pusē tapušās kartes, kuras pieprasīja lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmets, taču par pilnvērtīgu akvareļa pārstāvniecību Latvijas muzejos var runāt tikai no XIX gadsimta, kas galu galā ticis izvēlēts par ekspozīcijas atskaites punktu.
Izstādes pamatu veido darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kurā ir ap diviem tūkstošiem akvareļu, kas visi ir tikuši caurlūkoti. Elita Ansone piebilst, ka ekspozīcijā būs skatāmi arī deponējumi no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Valsts vēstures arhīva. "Pirmām kārtām jāparāda mākslinieki ar unikālu rokrakstu, kuru darbība akvareļa tehnikā bijusi noturīga ilgākā laika periodā," viņa nosauc vienu no galvenajiem darbu izvēles kritērijiem.
Papīra loksnes
XIX gadsimtā akvareļa tehniku plaši izmantoja baltvācu mākslinieki, vairāk vai mazāk iekļaujoties kopējā Eiropas mākslas evolūcijas procesā. "Romantisma laika emocionāli sakāpinātais skats uz ainavu redzams Karla Grasa darbos," Elita Ansone ļauj ielūkoties mākslinieka daiļradē. Šajā pašā laikā parādījās arī topogrāfiskais akvarelis, kurā nozīmīga vieta ir Johana Kristofa Broces pilsētu fiksējumiem. "Latviešu profesionālās mākslas pirmos izcilos panākumus Eiropas mēroga akvareļglezniecībā apliecināja Kārlis Hūns," piemin kuratores Marita Bērziņa un Valda Knāviņa.
Izstāde Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts iezīmē šīs tehnikas daudzveidīgo lietojumu vēsturiskā, mitoloģiskā un sadzīves žanra, portreta, akta, ainavas un klusās dabas kompozīcijās, kā arī grāmatu ilustrācijās un teātra kostīmu skicēs. Tā ļauj doties trīs gadsimtus ilgā mākslas vēstures ceļojumā, kurā ir dažādi stilistisko tendenču pagriezieni un kura galapunkts ir šodiena. "Pēdējos desmit gados ir vērojama akvareļa renesanse – mūsdienu mākslā tiek ņemtas milzīgas papīra loksnes, uz kurām vērienīgi mākslinieki var izgleznoties," norāda Elita Ansone.
Unikālie eksponāti
Īpaši nozīmīgi ir akvareļi, kas ataino latviešu nacionālās skolas veidošanās un attīstības procesu XIX gadsimta beigās, kad Pēterburgā dibinātā mākslinieku pulciņa Rūķis biedri Ādams Alksnis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Vilhelms Purvītis albuma Ainas no latviešu tautas dzīves darināšanas procesā sāka mērķtiecīgi apgūt šo glezniecības tehniku. "Unikālais eksponāts (latviešu biedrību pasūtījums dāvanai Krievijas caram Nikolajam II) izstādē visā pilnībā būs aplūkojams pirmo reizi," raksta ekspozīcijas Akvarelis Latvijā kuratores Marita Bērziņa un Valda Knāviņa.
"Izstādē ir daudz pērļu," uzsver Elita Ansone, kura vērš uzmanību uz Niklāva Strunkes pasaku gleznojumiem un sensacionāli populārajiem Kārļa Padega akvareļiem. Ekspozīcijā būs aplūkojami padomju laikos tik iecienīto mākslinieku Kurta Fridrihsona, Jāņa Brektes un Kārļa Sūniņa darbi, kas tapuši uz XX gadsimta 50. gadu beigu akvareļa uzplaukuma viļņa. "Akvarelis nerisināja ideoloģiskas tēmas, tāpēc kļuva mīlēts tautā," Elita Ansone paskaidro. Ar laikmetīgu spēku šajā glezniecības tehnikā izceļas Helēnas Heinrihsones, Kristapa Ģelža un Kristiana Brektes darbi.
Izstāde
Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls
No 25.IX līdz 13.XII
www.lnmm.lv