Protams, Lietuvā daudzkārt ir būts Baltijas valstu aizsardzības ministru trīspusējās sadarbības ietvaros. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministriju darbinieki kādā no trim kaimiņvalstīm tiekas regulāri, tas ir ikdienišķs notikums, jo mūsu aizsardzības politikas un militārā sadarbība tiešām ir intensīva. Bet doties ministra vizītē, lai padalītos nozares pieredzē un apspriestos par kopīgiem jautājumiem, ne man, ne acīmredzot maniem priekštečiem līdz šim nebija gadījies.
Lepnie lietuvieši savas valsts svētku svinību priekšvakarā mūs nepievīla. Pēdējos divdesmit gados aizsardzības jautājumi ir ieņēmuši pienācīgu vietu arī viņu valsts politikā. Lietuva vada vienu no provinču atjaunošanas vienībām Afganistānā ar vairāk nekā 160 karavīriem. Latvija šajā starptautiskajā misijā piedalās Norvēģijas vadītās vienības sastāvā. Uzzinot, ka Latvijai nākas krasi samazināt savu līdzdalību NATO ātrās reaģēšanas spēkos, gan lietuvieši, gan igauņi nāca talkā, lai aizpildītu robu Baltijas bataljona sastāvā. Mēs tiešām varam paļauties uz mūsu tuvāko kaimiņu solidaritāti – to esmu izjutis pēdējā gada laikā.
Galvenais vizītes iemesls bija apmeklēt aviācijas bāzi Zokņos pie Šauļiem, kur atrodas gan Lietuvas, gan NATO gaisa spēki. NATO gaisa telpas patrulēšana Baltijas valstu debesīs arī ir solidaritātes izpausme, ko saņemam no saviem NATO partneriem, kuriem ir attiecīgās spējas, lai šādu uzdevumu pildītu. Jo no brīža, kad iestājāmies Aliansē, bija skaidrs, ka Baltijas valstu aizsardzības budžetos pagaidām nav tādu līdzekļu, par kuriem varētu nopirkt dārgās lidmašīnas. Pašlaik Lietuvā ir bāzētas četras franču militārās lidmašīnas Mirage. Interesanti, ka viena no tām neilgi pirms manas ierašanās aviācijas bāzē pacēlās gaisā, lai pavadītu kādas citas mūsu kaimiņvalsts lidmašīnu, kas atkal bija pārāk pietuvojusies NATO gaisa telpas robežai. Tajā dienā dežūra iekrita vienīgajai sieviešu pilotei franču komandā.
Jāsaka, ka šī gaisa patruļas spēja ir tiešām iespaidīga. Piloti atrodas 15 minūšu gatavības režīmā. Konkrētajā gadījumā lidmašīna izpildīja attiecīgo uzdevumu tikai 10 minūtes pēc izlidošanas no bāzes. Šāda, lūk, ir NATO taustāmā klātbūtne mūsu valstī un visā Baltijas reģionā.
Bija arī patīkami dzirdēt no kolēģes Rasas Juknevičienes atzinību un jokojot pat mazu greizsirdību par to, ka Latvija ir tikusi tālu uz priekšu ar mūsu sabiedroto nemilitāro kravu nosūtīšanu caur Latvijas ostām un pa dzelzceļu līdz NATO bāzes vietām Afganistānā. ASV nu jau regulāri izmanto šo ziemeļu tranzīta koridoru, un Latvija, kļūstot par vadošo valsti šo kravu tranzīta nodrošināšanā, veicina arī uzņēmējdarbību. Lietuva tomēr arī nesnauž un cenšas mums „izgriezt pogas”, jo piedāvā veidot konkurējošu maršrutu starp Klaipēdu un Baltkrieviju. Kā vadošā struktūra šajā nemilitāro kravu tranzītā Aizsardzības ministrija dara visu, lai noturētu mūsu valsts pozīcijas, jo mēs vēlamies nodrošināt Latvijai papildu ekonomiskos labumus no līdzdalības NATO. Šādās reizēs der atcerēties, ka par konkurentiem mūs padara mūsdienu ekonomikas īpatnības, tomēr tā ir „draudzīga sāncensība”, kuras ietvaros par savu tautas brāļu veiksmēm ir prieks abās robežas pusēs.
Bet ar kaimiņiem vienmēr jārēķinās.