Šādai galējai piesardzībai, lai arī loģiskai no katra individuālā skatu punkta, ir diemžēl ārkārtīgi kaitīga ietekme uz globālo makroekonomisko situāciju. Tā pastiprina kredītu krīzi ekonomiski attīstītajās valstīs un pieaugošu kapitālu aizplūšanu no attīstības valstīm. Pārlieku liela piesardzība ietekmē arī investīciju līmeni. Tas ir lielā mērā pamatā dramatiskajam pieprasījuma kritumam pēdējo mēnešu laikā un no tā izrietošajam kritumam ražošanā.
Ko politiķiem, valdībai būtu nepieciešams darīt? Pirmkārt, jāmazina nedrošība un neziņa sabiedrībā. To, pēc O. Blanšāra domām, var panākt, nosakot apdraudēto aktīvu cenu, svarīgi arī veikt visu iespējamo, lai izvairītos no depresijas, sākot ar fiskālo stimulu ieviešanu līdz kvantitatīviem atvieglojumiem. Valstij jārīkojas izlēmīgi, jāizstrādā skaidra politika. Ilgstošas debates tikai padziļina krīzi. Tomēr Latvijā, valdībai koncentrējoties uz budžeta apcirpšanas pasākumiem, pietrūkst spēka mērķtiecīgai rīcībai, lai veicinātu uzņēmējdarbību, līdzekļu radīšanu, īstenotu ekonomikas stimulēšanu.
Vienlaikus maksimāli vajadzētu veicināt patēriņu, izskaust nogaidīšanas stratēģiju patērētāju, uzņēmēju un investoru vidū. Katrai valstij pašai jādod savs ieguldījums patēriņa veicināšanā, jāveido stimuli pirkt "tagad", nevis "vēlāk". Francija, piemēram, piešķir subsīdijas tiem, kas nodod savu veco automašīnu, lai nopirktu jaunu. Līdzīga politika ir arī Vācijā. Patēriņa pieaugums publiskajā infrastruktūrā ir arī svarīgs jautājums ASV prezidenta B.Obamas programmā. Gan Vācija, gan ASV ir pielietojušas vienreizējus maksājumus maznodrošināto iedzīvotāju patēriņa veicināšanā.
Šobrīd ir nepieciešama saskaņota finansiālo un fiskālo līdzekļu pielietošana valsts ekonomiskās politikas veidošanā. Tiem ir tieša ietekme uz pieprasījuma līmeni. Turklāt, veiksmīgi izmantoti, tie samazinās neziņas un, līdz ar to nedrošības līmeni, pazeminās riska līmeni un veicinās firmas un indivīdus ieguldīt savus finansiālos līdzekļus. Nepieciešams panākt vienošanos ar bankām par kreditēšanas atsākšanu pieejamā līmenī. Ja šos vispārīgos ieteikumus ievērotu Latvijā, tad mūsu valsts, līdzīgi ar citām pasaules valstīm jau gada laikā varētu nostāties uz ekonomiskās atlabšanas ceļa.
Interešu atruna – Inese Vaidere ir Eiropas parlamenta deputāta kandidāte no Pilsoniskās savienības; http://www.inese-vaidere.lv