Lielākā daļa putinologu ir vienisprātis par dažām lietām:
• Gatavojoties vēlēšanām, Putins turpina principiālu Krievijas varas virsotnes pārveidošanu, kas ļautu viņam personīgi saglabāt ne tikai juridisku un finansiālu drošību pēc vēlēšanām, bet arī reālu ietekmi un formālu varu.
• Putina „pēcteča” vai prezidenta krēsla „pagaidu uzrauga” (местоблюститель) kandidatūra vēl nav izlemta (un Kremļa grupu starpā saskaņota) un lēmums par to tiks paziņots vēlāk (piem., tikai pēc Valsts Domes vēlēšanām decembrī). Nenoteiktība šajā jautājumā ir svarīgs Putina ietekmes resurss.
• Visos varas nodošanas/pārdales scenārijos tiek saglabāta patreizējās „Kremļa mafijas” („kolektīvā Putina”) teju absolūtā kontrole pār visiem varas zariem un par nekādām demokrātiskām vēlēšanām nav runas. Vienīgais, kas var mainīties, ir tā vai cita grupējuma relatīvā ietekme un Putinam pēc 2008. gada marta paliekošās varas un ietekmes formalizācijas pakāpe (premjerministrs? valdošās partijas līderis? vadonis? )
• Zubkova iecelšana ir tikai viens solis varas vertikāles pārkārtošanā, tam var sekot arī citi (piem., Konstitūcijas izmaiņas).
Es personīgi turpinu uzskatīt, ka 2015. gada vasarā, Latvijas ES prezidentūras laikā, Rīgā uz Eiropas Savienības un Krievijas galotņu sanāksmi ieradīsies Kreivijas prezidents – Vladimirs Vladimirovičs Putins. Un pārskatāmā nākotnē mums nāksies sadzīvot blakus ar KGB veterānu kontrolētu un vadītu politisko režīmu.