Izstāde Kritiskās zonas - Zemes politikas observatorijas (Critical Zones: Observatories for Earthly Politics) vēsta par kritisko situāciju uz Zemes, un tā notiek koronavīrusa izraisītajā kritiskajā laikā, tādēļ izstādes kuratori piedāvā jaunu izstādes norises politiku: tiešsaistē un tiešraidē. Izstāde atklās dažādo dzīvības formu attiecību dažādību un ļaus apmeklētājiem iepazīties ar jauno situāciju.
Kopumā izstādē Kritiskās zonas ir iekļauti vairāk nekā 80 mākslas darbi, kas aicina aizdomāties par kritisko situāciju uz Zemes un tiecas atklāt jaunus veidus, kā līdzpastāvēt ar citām dzīvības formām. Izstāde aizsāksies šodien ar virtuālās izstādes plaformas atklāšanu, kas pamazām augs un tiks papildināta ar pārējo mākslinieku darbiem. Paralēli izstādes uzstādīšana turpināsies arī fiziskajā telpā ZKM centrā Karlsrūē. Izstāde būs apskatāma līdz 2021. gada 28. februārim.
No 22. maija līdz 24. maijam mākslas un mediju centra ZKM mājaslapā un YouTube kanālā, būs iespējams vērot tiešraidē lekcijas, filmas, teātra performances, virtuālas tūres, kā arī sarunas ar māksliniekiem. Aplikācijā Telegram vērotājiem būs iespēja arī piedalīties, uzdodot jautājumus, atstājot komentārus un piedaloties diskusijās, kopā domājot un runājot par Zemes pašreizējo stāvokli un nākotnes iespējām.
Izstādes virtuālās platformas atklāšanā piektdien, 22. maijā, plkst. 19.15 norisināsies izstādes kuratoru Bruno Latūra un Pītera Veibela ievadlekcija, un plkst. 21.50 tiks atklāta izstādes virtuālā platforma, kurā būs apskatāms mākslinieku Šmitu Atmosfēriskais mežs 360-videoversijā. Savukārt sestdien, 23. maijā, plkst. 17.10 un 20.50 virtuālajā izstādes platformā varēs izstaigāt virtuālās izstādes tūri kopā ar izstādes kuratoriem un plkst. 19 notiks franču filozofa un izstādes kuratora Bruno Latūra Atpakaļ uz Zemes – Antropocēnā lekcija.
Rasas Šmites un Raita Šmita VR instalācija Atmosfēriskais mežs (2020) izstādē Kritiskās zonas vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs ir balstīts uz trīs gadu garumā veikta mākslinieciska pētījuma, kas norisinājās Šveices mežos - senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma un kurus Šveices zinātnieki ir pārveidojuši par "dzīvo observatoriju".
Koki ne tikai ražo skābekli, bet arī elpo paši. Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un klimata sasilšanu, bet nav precīzi zinājusi šīs saistības ietekmi un mērogu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā, ka gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu. Paredzēt gaistošo emisiju ietekmi ir izrādījies daudz grūtāk nekā domāts…
Mākslas darbs Atmosfēriskais mežs atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienā augšanas sezonā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpējo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru. Lai gan gaistošo emisiju ietekme vēl joprojām ir neskaidra, vizualizētās saistības parāda, ka klimatu pārmaiņu ietekmē nākotnē cilvēki pieredzēs smaržīgāku un "atmosfēriskāku" mežu.
Lai gan ir zināms, ka cilvēku kolektīvā eksistence ir pakļauta draudiem, tomēr tikai nedaudzi apzinās, kā tikt galā ar jauno kritisko situāciju. Jaunā situācija ir radījusi apjukumu, šķietami esot spiestiem piezemēties jaunā teritorijā - uz jaunas Zemes - kuras reakciju cilvēki ir pārāk ilgi ignorējuši.
Izstāde Kritiskās zonas ierosina iepazīt šo "jauno zemi", aplūkojot to kā kritisko zonu tīklu. Kritiskās zonas jeb Zemes virsējais slānis, kas ir tapis no dažādām dzīvības formām ilgstošā laika posmā, parāda, kā šīs dzīvības formas ir transformējušas sākotnējo Zemes ģeoloģiju pirms to pēdējos gadsimtos izmainīja cilvēce.
Vairāku gadu garumā, zinātnieki ir izveidojuši observatorijas, lai pētītu šīs kritiskās zonas, kas atklāja, cik trausla ir savstarpējā līdzpastāvēšana un kritiskās zonas, kur pastāv visas dzīvības formas, to skaitā cilvēki. Zinātnieki, mākslinieki, politiķi un aktīvisti arvien vairāk sāk apzināties, ka sabiedrība nav centrēta tikai ap cilvēci un politika vairs neaprobežojas ar lēmumu pieņemšanu, kas skar tikai cilvēkus, jo jāņem vērā arī citas dzīvības formas, kas ļautu rast kompromisu kopīgai līdzpastāvēšanai.
Vairāk informācijas RIXC mājaslapā http://rixc.org, mākslas un mediju centra ZKM mājaslapā: https://zkm.de/en