Savukārt nākamajā dienā, ceturtdien, 24. oktobrī, plkst. 18.00 RIXC galerijā tiks atklāta mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde Sensorās dzīles (Deep Sensing). Izstāde, kas ir tikusi izstādīta gan Milānā, gan Taipejā, atgriežas Rīgā festivālā, imersīvajā instalācijā izsekojot kosmisko daļiņu plūsmai, kas lido no Saules uz Zemi.
Līdzās izstādēm festivālā no 23. līdz 25. oktobrim viesnīcā Neiburgs un tiešsaistē notiks starptautiskā konference Open Fields, kas 23. oktobrī tiks ievadīta ar īpašo viesu, mākslas teorētiķa un kuratora Ērika Kluitenberga un mākslinieces un mediju pētnieces Rozmarijas Lī, tematiskajām vieslekcijām par ekoloģisko un reģeneratīvo kultūru un algoritmisko mākslu, kam nākamajā dienā sekos mediju mākslas pētnieka un rakstnieka Jensa Hauzera vieslekcija par holobiontiem – savstarpēji saistītiem dzīviem organismiem – un kā šis jēdziens iedvesmo performatīvās mākslas prakses. Konferences noslēgumā norisināsies RIXC jaunākās grāmatas Hibrīdmāksla (Beyond the Hybrid) atklāšanas prezentācija, kas pēta hibriditāti mūsdienu kontekstā, sākot no mākslīgā intelekta un digitālajām saskarnēm līdz pat biomākslas izpausmēm.
Atklāšanas performance Laipni lūdzam ir performatīva jauktās realitātes (XR) instalācija, kas būs apskatāma festivāla izstādē Simbiotiskās maņa(s) no 23. oktobra līdz 7. decembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Savukārt RIXC festivāla atklāšanā performances dalībnieki tiks aicināti piedalīties vakariņās ar mākslīgo intelektu ar mērķi mainīt senos priekšstatus par pulcēšanās rituālu – vakariņām ar draugiem, kurā mākslīgais intelekts, vārdā Parazīts, kļūst par mājas saimnieku un telpiskās pieredzes, fizisko objektu līdzveidotāju. Laipni lūdzam atklāj, ko nozīmē satikšanās digitālajā laikmetā jeb apstākļos, kad vairākas realitātes eksistē vienlaicīgi, norādot uz veidiem, kā mēs apdzīvojam un mijiedarbojamies tīklveida virtuālajās telpās un kā veicinām parazītiskas attiecības ar mākslīgā intelekta sistēmām. Kas notiek, kad sugas satiekas?
Performances dalībnieku skaits ir ierobežots – tikai 5 vietas. Pieteikšanās: [email protected]
Rīkotāji aicina pieteikties dalībniekus, kuri ir gatavi aktīvai iesaistei performancē, ieskaitot īsta ēdiena baudīšanu un sarunas ar blakussēdošajiem. Performances ilgums ~50 min.
Izstāde Simbiotiskās maņa(s), kas atrodas simbiotiskā mākslas estētikas un vizionāru zinātnisko paradigmu krustpunktā, pievēršas simbiotiskai domāšanai. Tā izriet no simbiozes teorijas bioloģijā un balstās idejās par holobiontu – komplicētu kopumu, ko veido savstarpēji saistīti dzīvie organismi, un agrīnās vīzijās par “cilvēka-datora” simbiozi un mūsdienu “sensorajām mašīnām”. Uzsverot mūsu sajūtu nozīmi un uzskatot netveramo “sesto maņu” par ārpus cilvēka esošu uztveres paplašinājumu – gan metaforiski, gan zinātniski, izstādes mākslinieki liek aizdomāties, ka simbioze nosaka mūsu eksistenci un ka “simbiotiskas maņas” ir būtiskas mūsu izdzīvošanai. Izstādē Simbiotiskās maņa(s) ir iekļauti Eiropas Mediju mākslas platformas (EMAP) mākslinieku, kā arī Latvijā un pasaulē pazīstamu mākslinieku darbi, kuros tiek pētītas robežas starp cilvēkiem, mehānismiem un dabu, meklētas jaunas sensorās uztveres vīzijas un sadarbības formas, kas vērstas uz simbiotiskāku nākotni.
Spāņu māksliniece Monika Rikiča mākslas darbā Hiperbola (Hipèrbole) pretēji mums tik ierastajai mutvārdu un rakstveida valodas dominējošajai lomai kognitīvajā saziņā ar tehnoloģijām un mākslīgo intelektu radījusi mehāniskas personības, ar kurām komunikācija notiek jau sensori mijiedarbojoties. Ietērptas īpašos mīkstos tērpos, tās kļūst cilvēkus neapdraudošas un draudzīgas.
Attiecības starp cilvēku un digitālo tiek atklātas arī Vīnē bāzētā mākslinieču kolektīva T(n)C videomākslas darbā Pārkvalificējot slinkumu (Retraining Laziness), kas seko līdzi sarunai starp cilvēku strādnieku un salūzušu robotu, kas apspriež nelabvēlīgos darba apstākļus un viņu pašu attiecības ar darbu un laiku. Mākslinieces radījušas poētisku refleksiju par mūsdienās īpaši aktuālu tēmu, kas saistīta ar cilvēku novērtējumu, vadoties no viņu produktvitātes.
Latviešu mākslinieces Santa France un Sabīne Šnē radījušas jaunus darbus īpaši RIXC festivāla izstādei Simbiotiskās maņa(s), kuri akcentē jautājumus par cilvēku un dabas mijiedarbību un saistību.
Santas Frances darbs Klusā daba ar augļķermeņiem attēlo sēņošanas tradīcijas patērētājsabiedrības pārņemtajā pasaulē – sēnes, kas dabiski savieno plašus pazemes tīklus, krasi kontrastē ar pārmērīgā patēriņa izolētību, kad cilvēki attālinās no pārtikas un vides pirmatnējās izcelsmes. Pamatojoties uz personīgo pieredzi, kas gūta sēņu medībās agrā bērnībā, un nostalģiju pēc lauku ceļvežu grāmatām, māksliniece sev raksturīgajā 3D vizuālajā manierē rāda, kā šī ilgtspējīgā prakse ir savijusies ar mūsdienu pārmērīgo patēriņu. Savukārt Sabīnes Šnē darbs Mēs piederam viņiem pievēršas kokiem, kā vieniem no mūsu pasaules veidotājiem – koku 3D skenējumi no Latvijas rietumu lauku apvidus, ir apvienoti ar spekulatīvām vidēm, ko papildina teksti, kas “tulko” dažādu būtņu un organismu balsis cilvēkiem. Māksliniece piedāvā sešus savstarpēji saistītus scenārijus, ko izraisa globālā klimata krīze un kas ietekmē kokus: augsnes piesārņojums, gaisa piesārņojums, temperatūras paaugstināšanās un sausums, bioloģiskās daudzveidības zudums, kaitēkļu un slimību izplatīšanās un izmaiņas augšanas sezonās.
Izstādes mākslinieki: Tacuru ARAI (Tatsuru ARAI, JP/DE), Po-Hao ČI (Po-Hao CHI, TW), Santa FRANCE (LV), Saša ĻITVINCEVA & Benijs VĀGNERS (Sasha LITVINTSEVA & Beny WAGNER, UK/DE), Me AndOther Me / Cenks GŪZELIS & Anna POMPERMAIJERE (Cenk GÜZELIS & Anna POMPERMAIER, AT/IT), Monika RIKIČA (Mónica RIKIĆ, ES), Studio Above & Below (DE/UK), Sabīne ŠNĒ (LV), T(n)C (DE/HU).
Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvā instalācija Sensorās dzīles ir otra festivāla izstāde, kas būs apskatāma RIXC galerijā, Lenču ielā 2, no 24. oktobra līdz 7. decembrim.
Mākslas darba aizsākumi meklējami leģendārajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā RT-32. Akustiskās telpas laboratorija, ko pirms 20 gadiem rīkoja RIXC mākslinieki Irbenes radioteleskopā pēc tam, kad to pameta padomju bruņotie spēki. Atkārtoti pievēršoties šai vietai pēc 20 gadiem, mākslinieki vispirms mēģināja saprast šīs milzīgās antenas valdzinājumu mūsdienās, kad pēc 20. gadsimta grandiozajiem kosmosa iekarošanas plāniem mēs beidzot esam “piezemējušies uz Zemes”, vai, ja ne, tad, kā atzīmē franču filozofs Bruno Latūrs (Bruno Latour), “vismaz esam ievirzīti... citā virzienā”, laikā, kad klimata pārmaiņas un vides problēmas kļūst arvien aktuālākas, risinot jautājumu – kāpēc ar Zemi nepietiek?
Šie milzu radioteleskopi ne tikai raugās uz augšu, bet tie ir arī unikāli konverģences punkti, starp Zemes virsmu un kosmiskajiem stariem. Jaunajā vizualizācijā radioteleskopi vairs nav attēloti kā masīvi objekti, bet gan kā nemateriāli punktu mākoņi, kas rotē, atstājot pēdas un pārklājoties, sekojot kosmisko daļiņu plūsmai, kas lido no Saules uz Zemi, mijiedarbojoties ar jonosfēras mākoņiem un Zemes atmosfēru, kā arī veidojot planētas vēju modeļus. Mākslinieki izmanto Saules sistēmas radioastronomijas datus un lauka ierakstus no Irbenes radioteleskopa, lai radītu imersīvu skaņu ainavu un “sensoro” datu pieredzi. “Sensorās dzīles” tiecas paplašināt klimata zinātnes robežas, pētot tās saistību ar kosmosa pētījumiem, vienlaikus kontekstualizējot šo mijiedarbību sociāli ekoloģiskā un ģeopolitiskā perspektīvā.
Sensorās dzīles ir iepriekš ticis izstādīts MEET Digitālās kultūras centrā Milānā (Itālijā) un “Zone Sound Creative” mākslas centrā Taipejā (Taivānā).
Līdzās festivāla izstādēm, viens no centrālajiem festivāla notikumiem ir starptautiskā konference Open Fields, kas norisināsies viesnīcā Neiburgs un tiešsaistē no 23. līdz 25. oktobrim. Konference pulcēs vairāk kā 50 vieslektorus Rīgā un tiešsaistē no 16 Eiropas un pasaules valstīm, lai pārskatītu robežas starp sevi un citiem, cilvēkiem un mašīnām, dabisko un mākslīgo, veicinot simbiotisku domāšanu, sarunas par sadarbību un kolektīvu rīcību simbiotiskākas nākotnes virzienā.
Trešdien, 23. oktobrī, plkst. 16.00, festivāls tiks ievadīts ar mākslas teorētiķa un kuratora Ērika Kluitenberga (Eric Kluitenberg, NL), un mākslinieces un mediju pētnieces Rozmarijas Lī (Rosemary Lee, US/PT) tematiskajām atklāšanas vieslekcijām par simbiozi, inteliģentajām ekosistēmām un algoritmisko mākslu.
Konferences pirmā diena, ceturtdien, 24. oktobrī, plkst. 10.00 iesāksies ar Jensa Hauzera (Jens Hauser, DE/FR/DK) vieslekciju Māksla un holobionti: Mikroperformatīvās pozīcijas ārpus “individuālā/kolektīva binārā principa”.
Jens Hauzers ir mediju mākslas pētnieks un kurators, kā arī 2019. gada RIXC festivāla Zaļš/Atmaskots koncepcijas līdzautors, kurš pēta saistības starp mākslu un tehnoloģijām.
Vieslekcijā viņš risinās jautājumus – kā holobionta jēdziens iedvesmo performatīvās mākslas prakses? Kā tas paver mūsdienīgu skatījumu uz dzīvību kā uz sadarbību vērstu un holistisku fenomenu, kas balstīts uz sarežģītām attiecībām starp dzīvām un nedzīvām radībām? Jens Hauzers (redaktors) iepazīstinās ar topošo grāmatu Dzīve ir citādais: Biotiskais mākslā un kuratora darbā (Life is Other: A/Biotic Entanglements in Art and Curating), kurā dzīvības mainīgums dažādos mērogos parādās caur holobionta prizmu. No mikroskopiskiem organismiem līdz Saules sistēmai, vieslektors atklās kā māksla var atklāt dziļu savstarpējo saistību holistiskā un evolūcijas perspektīvā un sasaistīt mikroskopiskā neredzamību ar makroskopiskā neizprotamību.
Festivāla noslēdzošā diena, piektdien, 25. oktobrī, iesāksies plkst. 10.00 ar jaunākās RIXC sērijas Acoustic Space / Renewable Futures grāmatas Hibrīdmāksla: naratīvi, jauno mediju eksperimenti un vīzijas zinātnes un mākslas simbiozei (Beyond the Hybrid. Narratives, New Media Experiments and Speculations Touching Art and Science Knowledge Exchange) oficiālu atklāšanas prezentāciju.
Ar nesen publicēto grāmatu, iepazīstinās redaktori no Ālto Universitātes – Lilija Diaza-Komonena (Lily Diaz-Kommonen) un Juhani Tenhunens (Juhani Tenhunen). RIXC grāmata, izdota sadarbībā ar Ālto Universitāti, pēta hibriditāti mūsdienu kontekstā, sākot no mākslīgā intelekta un digitālajām saskarnēm līdz pat biomākslas izpausmēm, atklājot kā hibrīdmediju sistēmas apvieno tradicionālos un jaunos medijus, lai pārveidotu varas dinamiku un kultūras naratīvus.
Festivāls noslēgsies piektdien, 25. oktobrī, plkst. 21.00 bārā 1983 Vagonu ielā 21, ar elektroniskās mūzikas performanču programmu – festivāla satelītpasākumu Sintētiskā maņa (Synthetic Sense), ko organizē kultūras centrs Creative Crib. Pasākumā skanēs dzīvā elektroniskā mūzika no dažādu laikmetīgu subžanru māksliniekiem visas nakts garumā. No plkst. 21.00 līdz 00.00 būs dzirdami atmosfēriski un eksperimentāli skanējumi, kā arī RIXC rezidences ukraiņu mākslinieka Oleksandra Sirusa (Oleksandr Sirous) audiovizuāla performance. Pēc pusnakts uzstāsies dažādu žanru elektroniskās deju mūzikas mākslinieki.
Mākslinieki: I swear, Oleksandr Sirous, Eiii, Daffelz, Vanckars, Ljoha, 3electronics, Seimurs Guseinovs, Miu, Kentasso, Echoeast
Ieeja : 10 EUR ziedojums (5 EUR uzrādot RIXC festivāla biļeti) pasākuma norises vietā.
Festivāla / konferences reģistrācija (biļetes) Eventbrite platformā: https://www.eventbrite.com/e/rixc-art-science-festival-2024-symbiotic-senses-tickets-999218548577?aff=oddtdtcreator
Vairāk - festival2024.rixc.org un http://rixc.org
Izstādēm piedāvājam bezmaksas gidu vadītas ekskursijas (latviešu un angļu valodā). Aicinām pieteikties skolēnu, studentu grupas un citus interesentus, rakstot uz [email protected]