Domāju, ka policija un prokuratūra, kas savā ikdienā redzējusi simtiem melojošu cilvēku, gan jau tiks galā. Stāsts šoreiz par to, ka žurnālisti atkal lenc raudošo māti un daļa sabiedrības pārmetoši vaimanā: nu kā viņiem nav kauna līst citu dzīvēs. Ložņas, cietsirdīgie asaru mednieki!
Arī man kā žurnālistam tas pārmests vairākkārt, un par šo tēmu allaž kas bilstams ir gan amatpersonām, gan apkārtējiem ļaudīm, gan neapšaubāmi pašiem cilvēkiem, kas tieši saistīti ar kādu kārtējo skumjo notikumu. Un šajā sakarā man uz mēles ir viens pavisam nesens atgadījums Elejā, kur uz kādu vecu vīru no Francijas, populāru vietējo siera ražotāju, krīt nelāgas aizdomas, ka viņš ķircinājies ar Elejas padsmitgadniecēm. Tās nākušas pie viņa piestrādāt. Notikums nāca gaismā līdz ar kādu mobilā telefona videoierakstu, kurā viena no meitenēm redzama kaila francūža guļamistabā.
Devos uz Eleju, nointervēju francūzi, kurš visu noliedza, teica, ka meičas visu izdomājušas un ka nav viņām pat piedūris pirkstu. Tad Elejas ielās aprunājos ar vairākām padsmitgadniecēm, un kā izrādās - temats vecais izvirtulis no Francijas, pie kura var dabūt kādu latiņu, te jau rullē labu laiku. Vajagot tikai palīdzēt sagriezt papīru sieram un pie viena pašķirstīt kādu neķītru žurnālu vai pablenzt kādu filmu, kādu saimniekam esot papilnam.
Vienā jauniešu grupā pavisam nejauši uzdūros arī pašai meitenei, kas redzama kaila videorakstā, un kas, draudzeņu mudināta, izstāstīja konkrēto epizodi. Un tikpat nejauši biju pārkāpis Bērnu aizsardzības likumu, kas liedz bez vecāku atļaujas intervēt nepilngadīgas personas, kas, iespējams, cietušas no kāda likumpārkāpuma. Telefona saruna ar viņas māti gan izvērtās daudz citādāk nekā biju gaidījis - viņu neuztrauca tas, ka es biju runājis ar viņas meitu, bet gan tas, ka žurnālisti vispār raksta par šo gadījumu un lien tur, kur nevajag.
Kādas minūtes desmit, piecpadsmit viņa bēra pārmetumu pēc pārmetuma, lamājot žurnālistus gan no nacionālajam medijiem, gan no "Zemgales ziņām", kas tikai meklē sensācijas un tagad zem sensāciju ceļa ruļļa ir trāpījusies Eleja. Es klausījos viņā un tomēr nenocietos ar dažiem vienkāršiem pretjautājumiem - ja visa Elejas jaunatne zina, ka večukam, iespējams, ir seksuāla rakstura novirzes uz nepilngadīgām personām, kāpēc to nezina Elejas tēvi un mātes un kāpēc viņi ļauj saviem bērniem pie viņa iet? Un ja jūs par to neuztraucaties, kam tad par to būtu jāuztraucas? Kādam vismaz tas ir jādara! Viņa apklusa un visu nākamo sarunas gaitu runāja trīcošā balsī.
Ir, protams, reizes, kad žurnālisti ar savu ziņkārību grēko un līšana citu dzīves nav attaisnojama, taču ir jāsaprot, ka ir daudzas jo daudzas situācijas, kad izzināt un izprast notikumus un to atspoguļošana, iespējams, palīdzēs citiem cilvēkiem neiekulties tādos un būt vērīgiem pret visu apkārt notiekošo. Konkrētā Elejas notikuma mācība ir vecu vecā - «neskati vīru pēc cepures» jeb uzmani savus bērnus arī cienījamu kungu sabiedrībā.
Un laiks pieņemt, ka tāpat kā stomatologi un ginekologi ložņā pa cilvēku iekšām, žurnālisti ložņā pa citu cilvēku dzīvēm. Vienā gadījumā mērķis ir viena cilvēka, bet otrā - visas sabiedrības labsajūta.