Tas būtu jāpapildina ar vairākiem nosacījumiem, kurus varam izlasīt komisijas apjomīgajā ziņojumā. Komisijas juristi arī norāda, ka sagatavotais Satversmes grozījumu projekts, ir atzīstams par savlaicīgu ierosinājumu pilnveidot Satversmē esošo neefektīvo risinājumu. Vienīgā problēma ir tā, ka Saeima savlaicīgi nav ieklausījusies tautas politiskās uzticības krīzes simptomos, kas noveda pie parakstu vākšanas, un iedzinusi sevi strupceļā. Nu Saeimai ir jāatbild ar „jā” vai „nē” Satversmes grozījumu projektam un noraidījuma gadījumā jāgatavojas referendumam.
Nav jābūt gaišreģim, lai prognozētu Saeimas reakciju.
Saeimas komisijas cita pēc citas, ja nekļūdos, tikai ar vienu izņēmumu, noraida Satversmes grozījumus. Lai tos pieņemtu jebkurā no lasījumiem, plenārsēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām deputātu un „par” ir jānobalso vismaz divām trešdaļām klātesošo. Tātad teorētiski minimālais balsu skaits būtu 45 balsis, ja uz sēdi atnāktu tieši minimums – 67 deputāti. Tā kā parasti sēdēs reģistrējas aptuveni 90 vai nedaudz vairāk deputātu, vajadzīgo balsu skaits ir aptuveni sešdesmit. Ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimā tik daudz atbalstītāju Satversmes grozījumiem nav. Satversmes grozījumi tiks noraidīti jau pirmajā lasījumā. Savukārt Likuma par tautas nobalsošanu 11. panta 2. daļa nosaka: „Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.” Tad Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāpaziņo referenduma datums, kas, ievērojot tās procedūras, kas saistītas ar balsojumu ārzemēs, tiks noteikts 6 – 8 nedēļas pēc Satversmes grozījumu noraidīšanas. Tātad, ja Saeimas balsojums notiks pēc nedēļas vai divām, tad referendums notiks kaut kad laikā no jūlija vidus līdz augusta vidum. Mums taču jau ir vasaras referendumu pieredze! Diemžēl šķiet, ka Saeima, redzot šo 14.6% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaita viedokli, nevis ieklausīsies tajā, bet pieņems pēdējā laikā tik pierasto standartlēmumu – rīkoties tā, lai referendums beigtos bez rezultātiem kvoruma trūkuma dēļ, cerot, ka vasaras vidū 700 000 pilsoņu neizteiks savu atbalstu Satversmes grozījumiem. Mūsu Saeima kļūst tik prognozējama!
Jābūt juristam un konstitucionālo tiesību speciālistam, lai izvērtētu vēlētāju iesniegto likumprojektu, norādītu trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus, lai iegūtu tādu konstitucionālu pērli, kas ikvienu apžilbinātu ar savu mirdzumu. Taču, lai meklētu izeju no strupceļa, ir vienkārši jāapzinās krīzes situācija un jāpieņem saprātīgi lēmumi. Bieži vien tie ir pavisam vienkārši.
Mans piedāvājums:
1. Saeima bez grozījumiem pieņem iesniegto Satversmes grozījumu likumprojektu. Referendums nav jārīko. Nerunāsim pat par ietaupīto naudu. Sabiedrība ir izbrīnīta – Jēkaba ielā mūs sadzirdēja – un ar interesi vēro, kas notiks tālāk.
2. Konstitucionālo tiesību komisija kopā ar visiem mūsu talantīgajiem juristiem izstrādā nepieciešamos papildinājumus: par pieļaujamajiem atlaišanas termiņiem Saeimas sasaukuma sākumā un beigās, par mehānismu kā prezidents var atlaist Saeimu, par referenduma norisi un kvoruma sliekšņiem, par Saeimas tiesībām atlaist prezidentu un visu to, kas ar šiem jautājumiem saistās.
3. Protams, šī Saeima vairs nav tiesīga minētos Satversmes pantus grozīt. taču šī Saeima var vadīt šo grozījumu izstrādi.
4. Pieņemt grozījumus varēs 10. Saeima tūlīt pēc vēlēšanām.
Esmu pārliecināts, ka sabiedrība, sajutusi likumdevēja cieņu pret lielas daļas pilsoņu viedokli, ko tie izteica parakstu vākšanas laikā, nesteigsies izmantot savas jauniegūtās tiesības atlaist parlamentu. Tieši otrādi, politiskās uzticības barometrs sāks nedaudz celties.