Pirms 15 gadiem, 2008. gada 14. oktobrī, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (SBM) pirmo reizi vēra savas durvis apmeklētājiem. Atceroties šo notikumu, muzejs aicina uz īpašiem pasākumiem.
10. oktobrī plkst. 16.00 SBM norisināsies grāmatas Muzeja raksti 8 atvēršanas svētki. Krājums ir veltīts zinātniskajai konferencei, kas notika 2022. gadā saistībā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rīkoto izstādi Rīgas mākslinieku grupa – 100. Izdevumā apkopoti konferences referāti, saturu ilustrējošie attēli un izstādes kopskatu fotogrāfijas. Rakstu tematika iesniedzas Rīgas mākslinieku grupas biedru biogrāfijās un daiļradē, ļauj uzzināt tuvāk par viņu sakariem ar Eiropas mākslas centriem, īpaši Parīzi, kā arī iepazīstina ar materiāliem par tālaika jaunajiem māksliniekiem, kuri, nebūdami grupas sastāvā, saglabāja ar to ciešu saikni. Aleksandra Beļcova un Romans Suta bija aktīvi apvienības biedri, tāpēc grāmatas prezentācija šīm divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām veltītā muzejā piešķirs norisei papildu vēsturisko dimensiju un mājīguma šarmu.
14. oktobrī plkst. 15.00 kā skaists noslēgums jubilejas nedēļai un īpaša dāvana Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam un tā apmeklētājiem būs pianista, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Alda Liepiņa solokoncerts No Šopēna līdz Strokam, kurā skanēs 19.–20. gadsimta sākuma Austrijas, Polijas, Francijas un Latvijas komponistu (F. Šopēna, F. Šūberta, Ē. Satī, O. Stroka u.c.) klaviermūzika no Eiropas klasikas un modernisma līdz Rīgas tango. Skaņdarbu izlase lieliski iederēsies muzeja 20. gadsimta 20.–30. gadu atmosfērā, īpaši viesistabā, ko šī dzīvokļa kādreizējie saimnieki paši sauca par salonu un bieži piepildīja ar mūzikas variācijām.
Koncerta biļešu cena: pieaugušajiem – 6 eiro; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3 eiro.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288 800 vai e-pastu [email protected].
Pirms katra pasākuma apmeklētāji varēs aplūkot muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules.
Vēl viens notikums muzeja dzīvē ir jaunas grafiskās identitātes tapšana, pie kuras strādājuši arhitektūras studijas Studio SIJA vadītāji, arhitekti Artūrs Tols un Kristiāna Erta. Melnbaltā zīmē redzams grafiski apstrādāts Aleksandras Beļcovas šķīvis Konstrukcija (1926), kas visus šos gadus jau ir bijis muzeja logo priekšmets, šoreiz tikai nedaudz modernizēts.
Jaunais muzeja logo
Māksliniekiem Romanam Sutam (1896–1944) un Aleksandrai Beļcovai (1892–1981) veltītais muzejs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība, kas izveidota uz viņu meitas – baletdejotājas, mākslas zinātnieces un televīzijas žurnālistes Tatjanas Sutas (1923–2004) atstātā mantojuma bāzes un atrodas memoriālajā dzīvoklī, kurā ģimene mitinājusies kopš 1935. gada. Jau dzīves laikā T. Suta uzsāka vecākiem veltīta muzeja veidošanu savās mājās, uzlabojot drošību, veicot mākslas darbu uzskaiti un izrādot tos studentiem un citiem interesentiem. 2006. gada nogalē LNMM saņēma Tatjanas Sutas mantojumu, nepilnus divus turpmākos gadus norisinājās darbs pie kolekciju uzskaites, mākslas darbu un mēbeļu restaurācijas, telpu remonta un pastāvīgās ekspozīcijas sagatavošanas. 2008. gada 14. oktobrī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs tika atvērts sabiedrībai.
SBM pastāvīgā ekspozīcija risināta kā stāstījums par abu mākslinieku likteņu trim dažādiem aspektiem, izmantojot priekšmetisko vidi, dokumentus, fotogrāfijas, mākslas darbus un video materiālus. Radošā darbība visā tā daudzveidībā – no glezniecības un grafikas līdz scenogrāfijai un lietišķajai mākslai, no skices līdz gatavam mākslas darbam – apskatāma bijušajā Romana Sutas darbnīcā. Mākslinieku sabiedriskās dzīves nianses – tuvāko draugu loks, ceļojumi, darbība dažādos grupējumos un citas aktivitātes – atklājas salonā, kas kādreiz bija Aleksandras Beļcovas darba telpa. Savukārt stāsts par laulātā pāra privāto dzīvi – svarīgākajiem notikumiem un ģimenes locekļiem – atspoguļots bijušajā Tatjanas Sutas istabā. Katrā ekspozīcijas telpā iekārtotas vairākas atsevišķas zonas, kas veltītas noteiktai tematikai, padarot kopējo vēstījumu izvērstāku un krāsaināku. Ekspozīcijas autores – Baiba Vanaga, Natālija Jevsejeva, māksliniece – Anna Heinrihsone.
Pirmos 2 gadus muzejs piedāvāja tikai pastāvīgo ekspozīciju, dodot iespēju apmeklētājiem izjust šīs telpas kā skaistu 20. gadsimta 20.–30. gadu mākslinieciskās vides piemēru. Vēlāk muzejs uzsācis arī izstāžu darbību. Kopš muzeja atvēršanas šeit ir norisinājušās 28 izstādes, sniedzot ieskatu ne vien Beļcovas un Sutas daiļradē, bet arī to autoru radošajā mantojumā, kuri bija saistīti ar abiem māksliniekiem, viņu meitu, mākslu, baletu, mūziku un citām jomām.
Īpaši izceļams ir cikls Vienas gleznas stāsts (2015–2019), kas bija pirmā šāda formāta izstāde, kad uzmanības fokusā nonāk tikai viens mākslas darbs un tā zinātniskā izpēte – tapšanas vēsture ar personālijām, dzīvesstāstiem utt. Piemēram, 2015. gadā tika sagatavota izstāde Vienas gleznas stāsts: Baltā un melnā, kas vēstīja par Aleksandras Beļcovas gleznā Baltā un melnā (1925) redzamajām dāmām un viņu likteņiem. Izcilais Latvijas klasiskā modernisma glezniecības piemērs un ar to saistītie kultūrvēsturiskie atradumi izpelnījās gan publikas, gan pētnieku interesi. Šo ideju aizguva arī LNMM, veidojot mini sērijas projektā Vienas gleznas stāsts, kas aizsākās 2019. gadā un turpinās vēl šodien, runājot par laikmetīgo mākslu video formātā.
Tāpat muzejs īstenojis vērienīgas izstādes ārpus savām sienām. Projekts “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” (2017), veltīts mākslinieka 120. jubilejai, norisinājās vienlaicīgi divās vietās – LNMM galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstādes sakarā sarīkotā starptautiska zinātniskā konference pulcināja speciālistus no Latvijas, Krievijas, Lielbritānijas un Vācijas, kuri dalījās vērtīgās atziņās par atsevišķiem Romana Sutas daiļrades aspektiem, kā arī mākslas un dizaina mijiedarbības jautājumiem.
Kopumā kopš Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja atvēršanas to ir apciemojuši vairāk nekā 35 600 apmeklētāju.