Cilvēki bija pārāk dažādi, un pēc viena mērķa sasniegšanas, izvirzot nākamos, ceļi šķīrās. Nedaudz līdzīgs, manuprāt, ir Jaunā laika liktenis. Kad tauta ir realizējusi savas pašnoteikšanās tiesības, bet tās valsts neveidojas nedz taisnīga, nedz tiesiska, nedz demokrātiska Eiropas demokrātijas izpratnē, tad prasība pēc godīgas valsts pārvaldes kļūst dominējoša ļoti plašam cilvēku lokam, kas gan savā ekonomiskajā, gan nacionālajā domāšanā ir stipri dažādi. Šī prasība pēc elementāra godīguma un taisnīguma radīja to vilni, kas uzveda Jauno laiku Latvijas politikas virsotnē. Taču virsotnē turēties ir ļoti grūti, un pieredze un rūdījums jau lielākoties vairojas tieši sāpīgos kritienos. Ir ļoti grūti daudzveidīgā uzskatu karuselī, saglabājot idejas un pamatnostādnes, pārdefinēt taktiskos un pat stratēģiskos mērķus, kad politiskā realitāte to prasa. Politikā viens nav karotājs. Tā ir ābeces patiesība, ko zina visi. Vienīgi ļoti tuvu domubiedru kolektīvs nezaudē rīcībspēju šādos pārmaiņu procesos. Domāju pat paviršam politikas vērotājam bija skaidrs, ka Jaunais laiks sen vairs nav viendabīgs. Tajā izveidojās vismaz trīs grupējumi – Repšes atbalstītāji, Kariņa piekritēji un tā sauktā „Profesoru grupa”, kas ne tuvu nebija vienoti mērķos un taktikā, bet, ko tur slēpt – arī konkurēja cīņā par ietekmi partijā. Taču šie grupējumi, ja tā var teikt, bija taktikas izpratnes diktēti. Ideoloģiski Jaunais laiks bija tikpat dažāds – no mērenā līdz karstgalvim. Man šķiet, ka viens no šīs partijas pēdējā laika ierobežotās veiktspējas cēloņiem bija tieši šo tik dažādo cilvēku kopā turēšanās par katru cenu. Tagad esam sadalījušies. Vai no tā varēja izvairīties? Pirms kāda laika, ja krīzes riski būtu apzināti un saliedētības vārdā pieliktas nežēlīgas pūles, varbūt. Vai tad būtu bijis labāk? Šaubos. Tagad man ik dienas zvana ļoti daudz cilvēku. Emociju gamma šais sarunās ir ļoti plaša – no uzslavas par beidzot sagaidītu izšķirīgu un atbildīgu rīcību līdz sašutumam un apvainojumiem nodevībā. Visi, kas zvana, ir cilvēki, kam dārgas ir Jaunā laika idejas un mērķi. Tik plašs ir šīs partijas atbalstītāju spektrs. Nav veseluma, nav vienotības. Šis plašums un dažādība arī ir iemesls daudzajiem grupējumiem un partijas kopējai rīcībnespējai. Taču nopietnam darbam ir vajadzīgi daudz ciešāki domubiedri. Šobrīd mūsu grupa ir sekojusi pašvaldību un nodaļu vadītāju izvēlei. Šos cilvēkus uzskatu par saviem tuvākajiem domubiedriem un būtisku daļu no Jaunā laika „zelta fondu”, kas grib un var aktīvi strādāt. Es domāju, ka šī sadalīšanās var saturēt sevī izaugsmes faktorus abiem sadalītā Jaunā laika flangiem. Jo tagad tie abi ir kļuvuši daudz viendabīgāki un var konsolidēt līdzīgi domājošus cilvēkus. Līdz ar to no sadalīšanās ieguvēji var būt visi. Svarīgi, kādas nostādnes ņems virsroku Jaunajā laikā – ienaidnieka (nodevēja) tēla meklēšana vai konstruktīva sadarbība. No savas puses nezaudēju pārliecību, ka atjaunotās Latvijas vēsturē Jaunais laiks ir bijis visizcilākais politiskais projekts, kam ir bijusi milzīga loma mūsu tiesiskuma stiprināšanā, un ceru, ka abu partijas sadalījušos spārnu starpā valdīs efektīvas sadarbības gaisotne to mērķu sasniegšanai, kas mums paliek kopīgi.
Sadalīšanās izaugsmei
Mūsu valsts fenomens bija Latvijas Tautas fronte, kas, vienojoties valstiskās neatkarības atjaunošanas mērķa sasniegšanai, apvienoja bezgala daudz dažādu cilvēku. Frontei bija dažādi spārni. Tajā rada savu vietu gan karstgalvis, gan mērenais – no tā sauktajiem „rozā komunistiem” līdz „neformāļiem”. Bija pilnīgi dabiski, ka Frontei nav lemts ilgs mūžs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.