.. Daudz vienai dienai! Pārāk daudz. Un liecina, ka valsts sairst zem politiskās un ekonomiskās krīzes spiediena. Kur tas ved? Vai patiešām Rīgas domes virzienā, tātad krievu valodas dominēšanas virzienā? Bet tagad parunāsim par tiesiskās paļāvības principu. Tas darbojas attiecībā uz Karginu un Krasovicki, viņu tiesības uz milzīgiem beznodokļu ieņēmumiem nevarot tikt apstrīdētas. Bet pensionāru ar likumu nostiprinātās tiesības, redziet, pakļautas Dombrovska definīcijai par krīzes situāciju, kas anulējot principa darbību. Kur premjers to izrāvis? Krīzes situācija tak nav izsludināta (tad gan tiesiskā paļāvība vairs nedarbotos). Tātad vienā gadījumā paļāvības princips darbojas, bet otrā nē? Ja jau Dombrovskis var brīvi izvēlēties, tad varbūt arī es? Iegāzīšu pa ģīmi nepatīkamam kaimiņam, neatdošu viņa aizdoto naudu un deklarēšu, ka tas noticis „krīzes situācijā”?Ar šiem Dombrovska izteikumiem esam pienākuši ļoti tuvu tiesiskam nihilismam – valsts varas tiesisko pamatu sairumam. Palicis tik pliks voluntārisms. Ieejam ļoti bīstamā stadijā!!!
Sairums
Prezidents paziņo par haosu medicīniskās aprūpes jomā, ministre paziņo par aprūpes apstāšanos novembrī, Ministru prezidents apstrīd papildus līdzekļu nepieciešamību, parādās ziņas par zviedru banku varbūtējo iziešanu no Latvijas (pārstāvju noliegumi nav ņemami par pilnu, tā dara visas bankas krīzes situācijās), pagaidām prestižākais laikraksts Diena zaudē zviedru investoru uzticību un atbilstoši vakardienas preses konferencei nonāk nezināmu personu pārziņā (ekskursijas internetā apliecina, ka Norbergs darbojies kā krievu uzņēmēju finansiālais aģents), Kūtris runā par tiesiskās paļāvības principu, prezidents viņam par to uzdod pa nagiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.