Saražosim! Bet, kas tālāk?

Tāpēc šobrīd īpaši nepieciešamas efektīvas Eiropas Savienības struktūrfondu injekcijas uzņēmējdarbībā, kas ļautu komercsabiedrībām ar valsts atbalstu sekmīgāk strādāt, un, pirmkārt, jau eksporta veicināšanā.Valsts varai un uzņēmējiem ir jāveido tandēms, kurā pirmais pārstāv otrā intereses starptautiski, bet otrais savukārt piedāvā kvalitatīvu produktu un nes Latvijas valstij augļus. Šobrīd Latvijas uzņēmēji ir nonākuši krustcelēs - krustcelēs, kas noteiks to dzīvotspēju un tālāko pārveidi. Šo ceļu izvēles posmu varētu salīdzināt ar kūniņas pārvēršanos taurenī. Lai tas notiktu, ir nepieciešams mikroklimats, par kuru atbildīgi ir politikas veidotāji.Latvijā ir pietiekami daudz veiksmes stāstu, kas apliecina Latvijas uzņēmumu produktu eksportspēju: akustiskās sistēmas, mobilo sakaru sistēmas, augstas aizsardzības iespiedmateriāli Āfrikas un Centrālāzijas valstu pārvaldēm, stiklašķiedras audumi kosmiskajiem kuģiem, kūdra, koksne, medikamenti u.c. Ir daudz nozaru, kas ar sekmīgu valsts atbalstu varētu kļūt par Ulmaņlaiku linu un bekonu. Viens no priekšnosacījumiem, lai tas notiktu, ir agresīvāka valsts atbalsta politika uzņēmējiem mārketinga veidošanā.Par saražoto produkciju, lai tā izietu pasaulē, ir nepieciešams pastāstīt citiem. Diemžēl, ES struktūrfondu aktivitāte „Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings”, kas 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā paredz uzņēmumiem 7,5 miljonu eiro finansējumu, noteikti nav pietiekams, lai uzņēmēji intensīvi varētu nest savu un Latvijas vārdu pasaulē, piedaloties starptautiskajās izstādēs. Dalība izstādē maksā krietnu naudas summu - parasti no 5 līdz 35 tūkstošiem eiro. Papildus tam nepieciešams arī kvalitatīvs stends un reklāmmateriāli, aviobiļešu un darbinieku dienasnaudas sedzoši izdevumi.Ņemot vērā iepriekš minēto un pieņemot, ka dalības līdzfinansējums no struktūrfondiem izstādēm nepārsniedz 12 tūkstošus eiro vienam uzņēmumam (šāda vidējā summa bija 2004.-2006.gada ES fondu plānošanas periodā), tad uz visiem Latvijas uzņēmumiem kopā gadā būtu pieejamas vien kādas 90 izstādes. Ievērojot to, ka lielie Latvijas uzņēmumi projekta ietvaros noteikti piesaistīs maksimālo atbalsta summu 200 tūkstošus eiro,  mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma pieejamība dalībai izstādēs būs niecīga, ja vispār būs. Tas nozīmē, ka pieejamo izstāžu skaits gada laikā uz visiem Latvijas uzņēmumiem būs skaitāms uz divu roku pirkstiem, kas ir piliens jūrā un padarīs Latvijas uzņēmēju par „ezīti miglā”.Skaidri redzams, ka jaunā ES fondu perioda atbalsta summa izstādēm tiks paņemta jau pirmajā gadā un dalībai turpmākās izstādēs nāksies meklēt papildu finansējumu. Tam kā apstiprinājums kalpo arī Ekonomikas ministrijas šogad organizētie uzņēmējdarbības forumi ārvalstīs, kuros Latvijas uzņēmēju delegācijas dažkārt ir mērāmas simtos.Saražot produktu ir viens, ne mazāk svarīgi ir to pārdot. Pārdot var izmantojot efektīvas mārketinga metodes. Tāpēc finansējums dalībai ražotāju izstādēs ir vairākas reizes jāpalielina, lai katrā starptautiskā izstādē būtu redzams Latvijas vārds. Tas jādara jau savlaicīgi, lai 2009.gada vidū nepamostos pie iztukšota trauka. Un nekas pārāk daudz jau nav nepieciešams. Pirmkārt, glābjot 2009.gada valsts budžetu, nedrīkst apturēt nevienu uzņēmējdarbību veicinošu struktūrfondu aktivitāti. Otrkārt, jāveic revīzija ES fondu finansējuma sadalījumā no neefektīvām aktivitātēm to novirzot uzņēmējdarbības nozarēm, kas sevi ir pierādījušas kā dzīvotspējīgas un ir saucamas par Latvijas veiksmes stāstiem!