"Tie ir pārkāpumi, par kuriem privātuzņēmumā varētu pat draudēt kriminālatbildība," apgalvoja Kalvītis par pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā -- tiem pašiem, par kuriem īsi pirms tam ģenerālprokurors bija pateicis, ka nekā krimināla tur nav. "Četru gadu garumā" Valsts kontrole neesot varējusi pārbaudīt _knābja_ grāmatvedību, no kā laikam ir jāsecina, ka jūnijā izdoto ziņojumu par revīziju KNAB un citās operatīvās iestādēs VK izzīda no pirksta. "Man nav neviens papīrs uz galda nonācis, ka ir noticis likuma pārkāpums", klārēja premjers, kuram acīmredzot neviens uz galda nav nolicis likumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un tādā gadījumā ir jājautā, kāpēc Māra Riekstiņa vadītajā kantorī ir tāda nolaidība. Un, ja par ģenerāprokuroru, tad izrādās, ka tā nekāda nozīmīga persona mūsu valstī nav -- viņējais esot "tikai viena prokurora" viedoklis.
Šausmas! Nācās vairākas stundas pa telefonu runāt ar draugiem, lai nomierinātos, lai gan diezko pozitīvāki par valstī notiekošo nespēja būt arī viņi. Ministru kabineta lēmums, Saeimai ieteikt Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata, bija spļāviens un pliķis sejā nevien Loskutovam, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tomēr nevēlas dzīvot savtīgas kliķes pārvaldītā banānu republikā. Argumentu nav, tādu nevarēja būt, un es nudien nesaprotu, kādam velnam savu dvēseli ir pārdevuši tādi labi cilvēki, kā Helēna Demakova, Artis Pabriks, Ina Gudele, Aigars Štokenbergs un Ivars Godmanis. Ja gadījumā, un to, protams, es nevaru zināt, doma ir turpināt cīņu "no iekšpuses", tad piedodiet, bet nāksies tomēr vilkt paraleles ar Andreju Saharovu un Vaclavu Havelu, kuriem tomēr vienā brīdī pat visbezcerīgākajā situācijā sirdsapziņa pārtrumpoja vēlmi darboties "iekšpusē". Kauns. Vislielākais kauns. Atliek cerēt, ka Saeimas valdošajā bandā atradīsies septiņi deputāti, kuri vēl nav pavisam ieslīguši tajā zaņķi, kurā valsti velk valdošā kliķe. Viens jau šķiet atradies -- Visvaldis Lācis, goda vīrs un goda cilvēks. Ja arī viņš gandrīz noteikti ir viens no tiem Saeimas deputātiem, pret kuriem knābim ir pretenzijas nepotisma jautājumā.
***
Te piebilde: Man pulksten 11.50 zvanīja reģionālās attīstības ministrs Aigars Štokenbergs. Viņš teica, ka patlaban ir komandējumā Spānijā, vakar valdības sēdē nepiedalījās, bet, ja būtu tur bijis, būtu "atbalstījis Maizīša viedokli". Ja tas būtu nozīmējis, ka kaut viens ministrs būtu atradis drosmi Kalvīša patvaļai pateikt nē (Broks vienkārši atturējās), tad tas būtu lieliski. Un tas katrā gadījumā liek jautāt, cik ilgi "Tautas" partija taisās pieciest šo napoleona kompleksa pārņemto tipu, kurš partijas reputāciju grauj tikpat milzīgi, kā viņš grauj tiesiskumu Latvijas Republikā. TP apgalvoja, ka "mīlot" šo valsti. Kalvītis acīmredzot to vienkārši nicina. Vai nebūtu pienācis brīdis no viņa atbrīvoties, lai viņš var atgriezties pie traktoriem, no kuriem nācis?
***
Te vēl viena piebilde: Pulksten 14.20 ar mani sazinājās e-lietu ministres Inas Gudeles pārstāve un teica, ka arī I. Gudele vakar komandējuma dēļ sēdē nav piedalījusies. Nezinu, ko viņa būtu darījusi, ja tur būtu bijusi, bet šķiet, ka dažas sakarīgākas balsis vakar Ministru kabinetā neatradās, un varbūt tāpēc Kalvītim bija tik viegli savu patvaļu apstiprināt ar gandrīz vienbalsīgu, lai arī cik stulbu lēmumu.
***
MK "debates" notika apmēram tajā pašā brīdī, kad ASV vēstniece Latvijas Universitātē teica milzīgi nozīmīgu runu. Vienalga, ko par to domā korupcijas apoloģēti Atkarīgajā Rīta Avīzē, ASV vēstniece nerunāja kā privātpersona. Piezīme par "mākoņiem un jūru" bija belziens pa pieri, vien žēl, ka Latvijas valdošās kliķes vadoņiem pauris ir par biezu, lai uztvertu pat to. Tas, ka Amerikā ir korupcijas problēmas, traģiskas kļūdas Irākā un citur, vai, kā šodien Dienas Biznesā pat aizmurgojās lieljurists Borovkovs, pieredze ar kodolbumbas nomešanu uz Japānas -- tas šajā gadījumā ir absolūti nenozīmīgi. Amerika Latvijai ir stratēģiski svarīgs partneris, un vēl vairāk, ja kāds domā, ka var atteikties no Amerikas un čomoties ar citiem, varat ticēt, ka tās pašas rūpes ir arī Latvijas partnervalstīm Eiropas Savienībā. Tieši un precīzi tās pašas. Tas, kas patlaban notiek Latvijā atgādina to valsti, ar kuru Kalvīšprāt Latvijai ir "viena vēsture un kultūra". Varbūt tāds arī ir valdošās kliķes mērķis.
Pāris konkrētas domas:
- Visi iespējamie žetoni Ivetai Elksnei par interviju. Ārpus kolēģa Dombura raidījuma sen nav nācies redzēt pienācīgi agresīvu intervētāju tad, kad intervētā persona vienkārši muld. Brava, Iveta!
-
Knābim tagad būtu steigšus jāsūta uz prokuratūru visus materiālus par "mākoņiem un jūru", par "stipendiātiem" un visu pārējo, lai tas tiktu izdarīts, pirms politiskajai kliķei izdodas birojam uz kakla uzsēdināt ielikteni. Turklāt ceru, ka visas šai lomai paredzētās personas kravā koferus un pērk biļetes uz Īriju. To, cik absolūti sevi Latvijas politiskajā purvā var diskreditēt labi cilvēki, redzam minēto ministru gadījumā.
- Skatoties bildes no Ministru kabineta sēžu zāles beidzot sapratu, kāpēc Kalvītim ir tik viegli, ignorēt likumu pavisam. Slavenais teksts "Viens likums, viena taisnība visiem" viņam taču ir aiz muguras!
- Un pēdīgi, piedodiet, atvainojiet. Zinu, ka nav pieklājīgi komentēt cilvēka fizisko izskatu. Atvainojos, pēc tam tā vairs nedarīšu. Bet Kalvītim uz deguna ir uzmetusies pumpa. Un nepārprotami rodas asociācijas ar Buratino.