1. LPP/LC kampaņas pamatlozungs ir „Es nemācīšu jūs taupīt, es mācīšu jūs pelnīt”, Šlesers sola Rīgā radīt vairākus desmitus tūkstošus jaunu darba vietu un ar to precīzi trāpa Latvijas sabiedrības bažu un gaidu sāpīgākajā punktā. Bezdarba samazināšanu par svarīgāko problēmu, kas būtu jārisina nekavējoši, gan valdības, gan pašvaldību līmenī, nosauc vismaz 35% Latvijas iedzīvotāju. Citas partijas savās priekšvēlēšanu programmās cenšas neatpalikt no LPP/LC . Dažas pat sola radīt vēl vairāk jaunu darba vietu.Tomēr Šleseram izdevās to pateikt pirmajam vai vismaz skaļāk par visiem citiem. Un vēl. Kā izklausītos solījums radīt tūkstošiem jaunu darba vietu, kas izskanētu no A.Loskutova, Ģ.V.Kristovska vai E.Jaunupa mutes? Un Šlesera mutes? Kuram ticēs vairāk par spīti bezgala bieži dzirdētajām tirādēm par biznesa pieredzi, norvēģu investoriem, lidostas attīstību, prāmi utt.?
2. Šlesers pirmais uzkāpdams uz Rīgas domes kampaņas skatuves piedāvāja konkurentiem tās žanru- Rīga mēra amatu kandidātu sacensības. Konkurenti klusējot piekrita. Par „Jaunā Laika” Rīgas saraksta līderi negaidīti kļuva dedzīgais runātājs E.Jaunups, SCP, kā nepārprotamu mājienu pret Šleseru, saraksta galvgalī ielika korupcijas apkarotāju A.Loskutovu, bet TP A. Ārgaļa flegmatismu nolēma papildināt ar holērisko G.Bērziņu. Arī mēdijiem mēra amata kandidātu diskusijas ir daudz aizraujošāka norise. Un atkal, patīk vai nē, bet Šlesers bija tas, kas noteica vienu kampaņas dienas kārtības jautājumu.
3. Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas politiķi un eksperti daudz un aizrautīgi ir diskutējuši par tā saukto „stingro roku” kā alternatīvu demokrātijai. Diskusijas pieklusa līdz ar Latvijas iekļaušanos ES un NATO, bet kā rāda empīriskie pētījumi, sabiedriskajā domā šī tēma ir dzīva joprojām. Vēl vairāk. Ekonomiskā un politiskā krīze ir ideāla augsne, kurā var piedzimt iracionāls līderis, kas ignorējot politiskās elites minstināšanos un neizlēmību, pārdroši un arī vieglprātīgi piedāvā ātrus risinājumus sarežģītām problēmām. Krīzes apstākļos kritiskā pieeja, racionālie un arī morālie argumenti sāk zaudēt savu nozīmi, jo caur tiem nevar ieraudzīt pozitīvos risinājumus, kas jāsasniedz īsā laika posmā, jo pēc tiem brēc sabiedrība. Un atkal naivs jautājums- kurš no partiju izvirzītajiem Rīgas mēra amata kandidātiem visvairāk atgādina „stingro roku”? Šlesers aizpilda arī šo tukšumu.
4. Resursi, resursi, resursi…. Kampaņas maksā, daudz maksā. Par to gan runā pēc paša notikuma, tas ir pēc vēlēšanām. Vai tas līdz šim kaut ko ir mainījis vēlēšanu rezultātos?
Katrai medaļai ir arī otra puse, tādēļ arī par to.
1. Aināra Šlesera tēls šobrīd dusmīgi dominē pār LPP/LC tēlu. Varbūt maskē vai piesedz pārējos sarakstā iekļautos politiķus? Šlesera tēla veidotāji ir izraudzījušies riskantu un varbūt arī vieglprātīgu kampaņas stratēģiju. Galu galā saskaņā ar vēlēšanu likumu pilsoņi balso par partiju un nevis par Rīgas mēru. Kā jau minēju iepriekš, A.Šleseru par labāko Rīgas mēra amata kandidātu atzīst daudzi SC, TP un arī citu partiju vēlētāji. Vai viņi būs gatavi mainīt savu izvēli vēlēšanu dienā? Vai arī citu partiju kampaņu veidotājiem izdosies „sajūgt” līdera jaudu ar partijas reitingu? Atgādināšu, ka kampaņas žanru piedāvāja Šlesers, pārējie piekrita.
2. LPP/LC savu kampaņu uzsāka pirmie. Tēlaini runājot, Stendzenieka gatavotos kampaņas produktus vēlētāji varēja degustēt kā pirmos un vienīgos uz kampaņas galda. Pārējie sekoja vai vēl sekos, bet, ja nu kāds sasniedz sāta sajūtu jau pēc pirmā ēdiena baudīšanas? Katrai kampaņai ir savs piesātinājuma punkts, kurš iestājas brīdī, kad visi sāk „plosīties maksimālajos ātrumos”. Gastronomiskos terminos runājot, ēdienu ir daudz un to daudzveidība sāk nomākt, jo visu garšas vairs nevar novērtēt. Atgriežoties pie RD vēlēšanām var prognozēt, ka LPP/LC kampaņā vēl iestāsies krīzes punkts, kad un kāds tas būs jau ir atkarīgs no citu partiju kampaņām.
3. Es nevaru skaidri un precīzi aprakstīt medaļas otrās puses trešo punktu, tomēr zinu, ka tāds ir. Velns mājojot detaļās, šobrīd tā detaļa ir Šlesera mēģinājums lauzt līdz šim svarīgāko Latvijas vēlētāju izvēles kritēriju – balsošanu pat tā sauktajām latviešu vai krievu partijām. Jāt uz diviem zirgiem ir ellīgi grūti, jo īpaši , ja tie krustcelēs, vēlēšanu rītā, iedrāž dažādos sānceļos.
4. Ar resursiem nedrīkst pārspīlēt, gadās, ka kāds uzbūvē pats savu skatuvi, lielu, spožu un dārgu, bet ārdās uz tās viens pats, skatītāji sēž pie citas, pie tās uz kuras notiek sacensība.