Spontānas dzīres Vašingtonā

Tagad viens no šiem vēsturiskajiem pavērsieniem ir noticis. Pulksten vienpadsmitos pēc vietējā laika nacionālās televīzijas kanāli itin droši paziņoja, ka par 44.ASV prezidentu ievēlēts Obama. Šajā stundā slēdza vēlēšanu iecirkņus Amerikas rietumu krasta štatos un Havaju salās un tur vēl tikai sakās balsu skaitīšana, taču citos štatos savākto balsu bija pietiekoši, lai Makeins džentlmeniski atzītu savu zaudējumu, bet triumfiāla čikāgiešu pūļa ielenkts Obama pateiktos par viņam izrādīto uzticību.Par to, ko sacīja abi politiķi, es pats fragmentāri dzirdēju tikai citu ļaužu tālruņa sarunās. Īsi pēc vienpadsmitiem mani no televizora atrāva mašīnu pīpināšana un sajūsmināti saucieni Vašingtonas ielās. Spītējot saltajam lietum, mazas cilvēku grupiņas virzījās Baltā nama virzienā. Skvērā pie ASV līdera rezidences tobrīd bija sapulcējušies aptuveni pāris tūkstoši cilvēku, galvenokārt jaunieši, kas kopkorī skandēja: «O-ba-ma! O-ba-ma!», tad «Yes we can!». Šī bija viena no Obamas atbalstītāju populārākajām devīzēm vairāk nekā divarpus gadus ilgušajā priekšvēlēšanu cīņā - «Jā, mēs varam!». Un vēl arī: «Džordž Bušs, tinies prom!»Nākamajā stundā pūlis kļuva arvien lielāks, ļaužu straumītes uz skvēru plūda no visām lielpilsētas pusēm. Pagalam apmulsusi izskatījās policija, kura acīmredzami nemaz nebija gaidījusi šādu spontānu pasākumu.Šobrīd ir divi naktī (septiņus stundu atšķirība ar Latviju) un troksnis ielās kļūst arvien skaļāks. Es sagrābju aiz rokas šņukstošu tumšādainu meiteni, kurai asaras pār vaigiem veļas kā pupas. «Mēs šo dienu gaidījām 400 gadus,» saka Šanī Džeksone, kura studē Džordžtaunas universitātē. «Esmu tik laimīga, ka šobrīd esmu šajā pilsētā.»Var itin droši apgalvot, ka kaut ko tamlīdzīgu ikdienā diezgan klusā un kārtīgā ASV galvaspilsēta nekad nav pieredzējusi. Ir sajūta kā Jaunajā gadā, kas atnācis divus mēnešus agrāk. «Kā Berlīnes mūra krišana,» komentē kāds blakusstāvošs vīrietis.Pašā Vašingtonā, ko pazīst arī kā Kolumbijas apgabalu, par Obamu nobalsojuši 93% vēlētāju. Te vienmēr pārliecinoši uzvar demokrāti. Taču diezgan nervozi tika gaidīti, piemēram, tepat kaimiņos esošā Virdžīnijas štata rezultāti, jo tās iedzīvotāji priekšroku demokrātu kandidātam iepriekšējo reizi deva tālajā 1964.gadā. Šoreiz Obama tur ieguva 52%.Virdžīnija bija viens no nedaudzajiem štatiem, kurus dēvē par svārstīgiem. Tāds pats ir Ohaio un Pensilvānija, kas pēdējos gados īpaši cietuši no rūpniecības uzņēmumu pārcelšanās uz lētākām zemēm un lielā bezdarba pašu mājās. Svārstās arī Florida, kur izšķirošo punktu parasti mēdz pielikt kubiešu imigrantu kopiena. Viņi līdz šim priekšroku bija devuši republikāņiem.Tuvākajā laikā vēlēšanu rezultāti tiks analizēti dažādos aspektos. Šoreiz pārsteidzoši čakli ir strādājuši sociologi, kas pie vēlēšanu iecirkņiem veikuši tikko nobalsojušu pilsoņu ekspresaptaujas jeb tā dēvētos exit polls. Izrādās, ka 62% vēlētājiem svarīgākais jautājums šajās vēlēšanās bija ekonomika. Tikai aptuveni 10% atbildēja, ka viņus galvenokārt satrauc terorisms un karš Irākā (šis divas lietas visvairāk satrauca amerikāņu prātus, pirms četriem gadiem uz otru termiņu ievēlot Džordžu Bušu). Pārliecinošs vairākums atbildēja, ka nekādu lomu viņu izvēlē nav spēlējusi kandidāta ādas krāsa.Jaunākie vēlēšanu dati liecina, ka visā ASV Obama ir guvis 52% vēlētāju atbalstu. Savu sāncensi Makeinu viņš apsteidzis par aptuveni pieciem miljoniem balsu. Rezultātu apkopošana aizvien turpinās.  Aizvien turpinās arī līksmība Vašingtonas ielās.