Suns uz siena kaudzes

Tas pilnā mērā attiecas arī uz Latviju. Latvijā 2006. – 2007. gadā banku izsniegto kredītu atlikumu apjoms vairāk nekā divkāršojās un turpināja pieaugt līdz pat pagājušā gada rudenim. Pēdējos mēnešos situācija ir mainījusies un banku izsniegto kredītu atlikumu apjoms samazinās, t. sk. visām trim Latvijas lielākajām bankām. Ja grūtībās nonākušā "Parex" bankas gadījumā to var saprast, tad "Swedbank" un SEB gadījumā tā ir vērtējama kā bezatbildīga rīcība. Piemēram, SEB stratēģijā ir norādīts, ka "bankas kreditēšanas apjomu pieaugumam ir jābūt vienmērīgam un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošam". Diemžēl praksē notiek pretējais: straujš kreditēšanas pieaugums pārkarsušas ekonomikas apstākļos un kreditēšanas faktiska apstādināšana recesijas laikā. Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem tas uzliek vēl papildu slogu, jo grūtajā ekonomiskajā situācijā jāveic kredītu atmaksa bez iespējām kredītu pārfinansēt vai piesaistīt papildu finansējumu. Kāpēc bankas neizsniedz kredītus? Tehniski ierobežojumi kreditēšanai ir kapitāla pietiekamība un likviditātes (finanšu līdzekļu) apjoms obligāto rezervju normas un FKTK noteikto likviditātes rādītāju izpildei. Izskatīsim abus faktorus.Likviditātes apjomsVēl pagājušajā gada oktobrī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons kā nepieciešamu soli finanšu līdzekļu atbrīvošanai Latvijas ekonomikai norādīja: "Lai palielinātu resursu pieejamību Latvijā, jāsamazina bankām noteiktā obligāto rezervju norma, saskaņā ar kuru kredītiestādēm attiecīgs naudas daudzums jāglabā Latvijas Bankā". Tas arī tika izdarīts - pagājušā gada laikā Latvijas Banka samazināja obligāto rezervju normu no 8% uz attiecīgi 3% ilgtermiņa saistībām un 5% īstermiņa saistībām. Tātad efektīvais rezervju normu samazinājums bija apmēram divas reizes. Rodas jautājums, kāpēc, neraugoties uz to, ka ir izpildīta banku prasība par obligāto rezervju normu samazināšanu, kreditēšanas apjoms turpina samazināties?Tagad Latvijas Komercbanku asociācija apgalvo, ka bankām pašlaik neesot naudas, ko izsniegt kredītos. Pie šī punkta būtu vērts pakavēties. Pēc rezervju normu samazināšanas, bankām rezervju prasību izpildei Latvijas Bankā ir jāglabā aptuveni 800 miljoni latu. Likviditātes pārpalikums rezervju prasību izpildes periodā ir aptuveni 300 miljoni latu, kurus bankas glabā Latvijas Bankas noguldījumu iespējā uz nakti. Tātad bankām ir aptuveni 300 miljoni latu "liekas" naudas, kura vienkārši tiek turēta Latvijas Bankā, nevis novirzīta tautsaimniecības kreditēšanai!Cik daudz papildus kredītus varētu izsniegt, ja minētos 300 miljonus latu novirzītu tautsaimniecības kreditēšanai? Teorētisko maksimumu var aprēķināt, minētos 300 miljonus latus dalot ar efektīvo rezervju normu 0,04 (aptuveni 4%) - iegūst 7,5 miljrd. latu. Tas gan ir tīri teorētisks skaitlis. Praksē bankām jārēķinās ar to, ka apmēram ceturtā daļa no izsniegtajiem kredītiem varētu tikt izņemti skaidrā naudā. Tātad, ja kredītos izsniegtie lati netiek konvertēti, tad bankas var izsniegt aptuveni trīsarpus reizes vairāk latu kredītos nekā tām ir likviditātes pārpalikums Latvijas Bankā. Pie pašreizējā likviditātes pārpalikuma bankas var palielināt izsniegto kredītu apjomu par vairāk kā 1 miljardu latu! Šāds kredītu apjoms būtu ievērojams stimuls ekonomikai. Tiesa, kredītu izsniegšana pasliktina FKTK noteikto likviditātes rādītāju, jo bankās palielinās naudas apjoms norēķinu kontos, kā arī daļēji tiek izņemta skaidrā nauda. Tomēr to bankas var kompensēt ar izdevīgu termiņnoguldījumu piesaistes politiku, stimulējot naudas noguldījumus ar termiņu virs viena mēneša.Kapitāla pietiekamībaKā vēl vienu argumentu kreditēšanas ierobežošanai banku pārstāvji ir norādījuši, ka bankām ir jāveido uzkrājumi riskantajiem kredītiem. Tomēr šie uzkrājumi neietekmē banku likviditāti un noguldījumus Latvijas Bankā. Šos uzkrājumus bankas veido no peļņas bet, ja peļņas nav, tad no kapitāla. Kredītu kvalitātes pasliktināšanās var radīt kapitāla samazinājumu, kurš aptur jaunu kredītu izsniegšanu. Tā kā bankas līdzšinējo peļņu ir izmantojušas kapitāla palielināšanai, tad kapitāla pietiekamības robeža nav sasniegta. Izņēmums ir grūtībās nonākusī "Parex" banka.Redzams, ka bankām ir visas iespējas plašāk izvērst kreditēšanu, tomēr tās to nedara. Jāatzīmē, ka Latvijas bankas šajā situācijā nav unikālas, tā dara daudzu pasaules valstu bankas. Piemēram, nesen ASV izcēlās skandāls, ka ASV bankas tām piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus nav novirzījušas kreditēšanai, bet gan vienkārši "iesaldējušas" un vēl vairāk, daļu šo līdzekļu izmaksājušas banku vadībai prēmijās! Bankas pašreizējā situācijā kreditēšanu acīmredzot uzskata par pārāk riskantu nodarbi. Tomēr ar šādu rīcību bankas situāciju tikai pasliktina, jo kredītresursu trūkums izraisa ekonomikas lejupslīdi un pasliktina arī banku jau izsniegto kredītu kvalitāti. Diemžēl bankas ar tām pieejamajiem finanšu līdzekļiem pašlaik apietas kā suns uz siena kaudzes - pašam nevajag, bet citiem nedod.Šādā situācijā valdībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie banku ietekmēšanas līdzekļi, lai panāktu kreditēšanas atjaunošanu. Monetārās politikas instrumenti jau ir izmantoti, bet nav devuši banku solīto efektu. Vēl paliek kredītgarantiju plašāka piemērošana, pirmām kārtām, attiecībā uz valsts īpašumā esošo banku izsniegtajiem kredītiem un valsts atbalstītas kreditēšanas programmas caur valsts īpašumā esošajām bankām (šo banku pieņemamos lēmumus valdība var ietekmēt caur saviem pārstāvjiem banku padomēs). Protams, valsts organizēta kreditēšana no tirgus ekonomikas viedokļa nav efektīvākais instruments, bet ja privātās bankas nekreditē vispār... Valdībai jāaktivizē sarunas par kreditēšanas atjaunošanu arī ar privātajām bankām, Latvijas gadījumā tas pirmām kārtām attiecas uz zviedru bankām, tomēr līdzšinējās sarunas neko īpašu nav devušas un banku solījumi palikuši tukšu solījumu līmenī. Diemžēl ne tikai Latvijā...