Svarīgi Latvijai - enerģētika

Enerģētikas tirgus tālāku liberalizāciju paredzēts veikt, nošķirot ražošanas/piegādes darbības no infrastruktūras pārvaldes un nodrošinot noteiktas patērētāju tiesības, piemēram, tiesības uz informāciju, piegādātāja maiņu un universālajiem pakalpojumiem. Reformas var sniegt zīmīgu ieguldījumu Latvijas enerģētikas politikā, kā arī energoapgādes drošībā un tālākā attīstībā. Pagājusī ziema spilgti parādīja, ka atkarība no gāzes importa var tikt izmantota kā spēcīgs ārpolitikas instruments. Baltijā dabasgāzes tirgus ir izolēts un pilnībā atkarīgs no viena piegādātāja – Krievijas koncerna “Gazprom”. Latvijai tādēļ ļoti svarīgi ir Eiropas gāzes un elektrotīkla attīstību veicinoši nosacījumi un vienotas Eiropas enerģētikas politikas stiprināšana, enerģijas avotu diversifikācija. Tie nozīmēs elektroenerģijas piegādes drošību un visas ES atkarības mazināšanu no Krievijas piegādātājiem. Šobrīd ir svarīgi sniegt ražotājiem reālus stimulus ieguldīt decentralizētā elektrības ražošanā no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, to attīstībā un izmantošanas veicināšanā, īpašu uzmanību pievēršot izolētākajām valstīm un reģioniem Kopienas enerģijas tirgū. Arī Latvijā nepieciešams attīstīt atbilstošu enerģētikas politiku, uzsvaru liekot uz atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu. Pagaidām gan ir noticis tieši pretējais – kā liecina daudzu uzņēmēju teiktais, visas iniciatīvas drīzāk tiek slāpētas. Acīmredzot, enerģijas monopolu un atsevišķu grupu interesēs.Interesanti Latvijai ir projekti biogāzes ievadīšanai dabasgāzes tīklos, kuri var veicināt Latvijai prioritāro jomu – gāzes un elektrisko tīklu, starpsavienojumu - tālāku attīstību, piemērojot tos atjaunīgo resursu labākai integrācijai. Latvijai būtiski ir panākt nopietnu ieguldījumu Zviedrijas - Baltijas starpsavienojuma izveidē. Tas veicinātu Baltijas valstu integrāciju kopējā ES tirgū. Ēkas rada 40 % no ES kopējā energopatēriņa, tādēļ to energoefektivitātes paaugstināšanai, arī siltinot, ir pirmšķirīga nozīme. Svarīgi, ka ēku energoefektivitātes nozīmi atzinušas visas ES valstis. Jāpanāk, lai ES, valsts un pašvaldību pasākumi, kā arī finanšu stimuli tiek saslēgti vienotā sistēmā. Izskatāmas arī alternatīvu energoapgādes sistēmu izmantošanas iespējas jaunbūvēs un esošās ēkās neatkarīgi no to platības. Vislabākos investīciju izmantošanas efektivitātes rādītājus iespējams sasniegt, ja paralēli tiek veikti pasākumi atjaunīgās enerģijas ražošanā, koģenerācijas attīstīšanā. Šādā veidā iespējams maksimāli samazināt enerģijas zudumus ēkās un pārvades sistēmās, optimizēt enerģijas ražošanas procesu, ietaupīt kurināmo un citas izejvielas, samazināt kaitīgās emisijas, kā arī panākt elastību energoresursu izmantošanā. Tā kā teju 25 % no kopējām CO2 emisijām rada autotransports, arī transportlīdzekļu energointensitātes un oglekļa emisijas daudzuma samazināšana iekļautas Eiropas Savienības nozīmīgāko uzdevumu sarakstā. Pasākumu uzskaitījumā, kas iestrādāts Energoefektivitātes rīcības plānā, paredzēts līdz 2020. gadam par 20 % samazināt degvielas patēriņu. Pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas iekšējo tirgu. Joprojām pastāv šķēršļi elektroenerģijas un gāzes pārdošanā Kopienā uz vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Runājot debatēs par ES Enerģētikas paketi, uzsvēru, ka dalībvalstīm cieši jāsadarbojas, likvidējot šķēršļus elektroenerģijas un gāzes pārrobežu tirdzniecībai, lai sasniegtu Kopienas enerģētikas politikas mērķus. Tādēļ jo īpaši patīkami, ka ieteikums otrajam lasījumam par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem risina šo problēmu, paredzot jaunus piekļuves nosacījumus dabasgāzes pārvades sistēmām, ņemot vērā attiecīgo valstu un reģionu tirgu īpatnības. Atbalstāma ir arī Enerģētikas paketē atzīmētā vajadzība pēc ciešākas pārvades sistēmu operatoru sadarbības un koordinācijas, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem.Konkurences attīstībai elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgū vajadzīga iespēja izvēlēties savu piegādātāju. Jānodrošina lietotāju aizsardzība pret ekskluzīvu tiesību klauzulām.Vienā no ieteikumiem otrajam lasījumam paredzēts izveidot Energoregulatoru sadarbības aģentūru. Regulatīvo iestāžu neatkarība no elektroenerģijas un gāzes ražotājiem un pārvades un sadales sistēmu operatoriem ir ne vien labas pārvaldības pamatprincips, bet arī tirgus stabilitātes priekšnoteikums. Kopumā ES Enerģētikas pakete vērtējama kā daudzsološa, tajā iekļauts daudz nozīmīgu nosacījumu. Atliek cerēt, ka izvirzītie mērķi tiks attiecīgi realizēti un kā Latvijā, tā visā Eiropā piedzīvosim gan plašu atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, gan piegādātāju daudzveidību.